Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ja esi izlēmis ko ziedot, tad ziedo atbildīgi, jo lietas, kas maina īpašnieku un pārceļo, nav atkritums. Kā uzlabot ziedošanas kultūru Latvijā un ar kādām problēmām saskaras labdarības organizācijas, kuras vāc ziedojumus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

"Regulāri 15% no saziedotā ir lietas, kas nonāk atkritumos," atklāj biedrības "Labdarības lapa" pārstāve Līna Lubova, runājot par ziedošanas kultūru.

Protams, cilvēki ziedo arī labas lietas, bet tas, ka ir arī daudz neizmantojamu lietu, kas rada papildus darbu, izdevumus un problēmas.

"Cilvēkiem nereti ir sajūta, ka labdarībai var atdot visu, kas pašam nav vajadzīgs, bet arī tas, kas arī nav izmantojams. To, ko pašam neceļas roka izmest konteinerā, viņš ieliek maisiņā, varbūt pat piecos dažādos maisiņos, kas arī rada papildus atkritumus un atnes mums uz noliktavu. Tas tiešām kļūst par apgrūtinājumu," stāsta Lība Lubova.

Viņa atzīst, ka nederīgo mantu noliktavā sakrājies daudz.

Viņa kā piemēru min sadzīves tehniku, kas nedarbojas, kas vienkārši nolikta pie durvīm. Tāpat tā var būt dēļu čupiņa ar skrūvēm un nav zināms, kāda gulta tā ir. Tāpat regulāri biedrība saņem apavus bez zolēm.

Lai arī "Labdarības lapas" darbinieces aicina cilvēkus pārdomāt, ko ziedot, bieži tad nākas saņemt komentāros pārmetumus.

"Cilvēkiem, kam neklājas viegli, tā nav viegli lūgt palīdzību, tad saņemt lietas, kas nav lietojamas, nav ētiski," noradā Līva Lubova.

Labdarības veikala "Pūne" Ķegumā īpašniece Aiga Zeltiņa vērtē, ka Ķegumā situācija ir labāka, lai arī veikals saņem nederīgas lietas. Viņa vērtē, ka Rīgā daudz lielāka anonimitāte ziedotājiem, lielāka aprite, līdz ar to lielāka iespēja atnest maisu ar sapelējušām lietām. Bet reģionā ziedojot, cilvēki, iespējams, vairāk domā, ka tas ir savējiem. 

Otrs iemesls, kāpēc šobrīd ziedotās lietas ir kvalitatīvākas, cilvēki kļūst izglītotāki ziedošanas jautājumos un saprot labdarības organizāciju principus.

Arī viņa atgādina, ka labdarības veikals pieņem labas, tīras, nesaplēstas mantas, kuras var tūlīt lietot.

ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis iepazīstina ar akciju “Ottreiz modē” - septembrī  ZAAO darbības reģionā eko laukumos notiks lietošanai vēl derīgu apavu, apģērbu un tekstila vākšanas akcija.

Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics apliecina, ka atkritumu ar katru gadu kļūst vairāk, tāpēc arvien aktuālāks ir jautājums par atkritumu šķirošanu.

Stikla un iepakojuma šķirošana ir jau saprotama un pieņemta, jaunāka ir bioloģisko atkritumu, kā arī tekstila šķirošana, lai varētu veikt pārstrādi. Kā problēmu Guntars Levics min, ka bieži cilvēki gan nezināšanas dēļ, gan arī ļaunprātīgi met šķiroto atkritumu konteineros nepiemērotas lietas, lai vienkārši atbrīvotos no nevajadzīgām lietām.