Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Latvijā katru dienu privātpersonas un uzņēmumi ziedo labdarībai vismaz pāris tūkstošus eiro. Saruna par pašmāju un citzemju ziedošanas kultūru, kam mēs ziedojam un kāpēc. Par pašmāju un citzemju ziedošanas kultūru, kam mēs ziedojam un kāpēc, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas žurnāliste Eva Johansone, atbalsta programmas "Plecs" stratēģiskais vadītājs Jānis Erts un uzņēmējs Georgs Rubenis.

"Esam bērnu autiņos ziedošanās kultūrā, bet pēdējo 15 gadu laikā tā ir krietni attīstījusies,” uzskata Jānis Erts.

Viņš ziedojumus dēvē par brīvprātīgiem nodokļiem un ziedošanas kultūra Latvijā ir pārāk maz attīstīta, jo vēl jātiek pāri padomju laiku aizspriedumiem un neuzticībai par šo jautājumu.

„Uzticēšanās būtiska, lai veicinātu sadarbību un ziedojumus,” norāda Erts.

"Ziedošana un labdarības organizāciju kultūra arī ir sākumattīstības pozīcijā, jo ir virkne labdarības organizāciju, kas stāv un krīt par to, ko dara, bet ir arī organizācijas, kas ziedojumu mērķa ir profitējušas [guvušas labumu]. Ir bijuši arī krāpniecības gadījumi. Tas neveicina uzticēšanos,” vērtē Georgs Rubenis.

Eva Johansone uzskata, ka ziedošanas kultūra tomēr strauji attīstās. Viņa vērtē, ka ziedošanas kultūras attīstība ir saistīta ar sabiedrības aktivitāti un iesaisti nevalstisko organizāciju darbā.

Nav jau jāziedo tikai bēdīgām lietām, var ziedot, tam, kur ir tava sirds, piemēram, bērnu ansamblim vai strūklakas izveidei savā pašvaldībā. Atbalsti to, kas pašam tiešām šķiet nozīmīgs.

Raidījuma viesi arī atgādina, ka ziedot var ne tikai naudu, bet ziedot var arī laiku, sakārtojot kādu vietu, vai palīdzot citiem. Uzņēmuma ziedojums var arī būt kontaktinformācija, lai palīdzētu risināt problēmas kādam, kas nonācis grūtībās.