Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Zivis kā dzīvās dabas daļa ir vērtīgs resurss, tomēr tas jāizmanto saudzīgi. Kas jāņem vērā, lai zivju neaptrūktos, un kas jāievēro, lai mēs, izmantojot zivis uzturā, nekaitētu paši sev, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Trešo gadu norisinās iniciatīva “Lai jūra čum un mudž”, šogad tās sauklis ir “Mīlam jūru arī ar darbiem”, atklāj kampaņas "Lai jūra čum un mudž" vadītāja Elza Ozoliņa.

Kampaņas rīkotāji iesaka praktisku padomus, ko katrs var darīt, lai pozitīvi ietekmētu ūdeņus, jo galvenais kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu.

Kampaņas ietvaros notiek sadarbība ar uzņēmumiem un šefpavāriem, aicinot sekot zivju gida rekomendācijām. Tas ir solis pozitīvā virzienā, domājot, kur zivis audzē un kā iegūst.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks zivju eksperts Matīss Žagars atzīst, ka cilvēki ir būtiski negatīvi ietekmējuši kopējo zivju resursu sākot no mazām upītēm.

"Akcijas kontekstā svarīgākais, ka atpakaļceļš ir iespējams, ka vides aizsardzības organizāciju vēsti, ka mēs kopā varam, vajag uzturēt dzīvu, lai cik tā neizklausītos naiva," uzskata Matīss Žagars. "Ja mēs kā sabiedrība progresēsi, tad atpakaļceļš Baltijas jūrai ir iespējams. Ne Baltijas jūra, ne Latvijas saldūdeņi nav pāri tam slieksnim, ka vairāk nav iespējams ko darīt."

Viņš atgādina, ka vajag noticēt un arī šīs akcijas mērķis ir saprast, ko var palīdzēt.

"Latvijas saldūdeņu sakarā viena lieta, ko darīt, vairāk izmantot tās zivis, kas nav plēsēji - līni, plaudi. Mainīt priekšstatu par to, ka šīs zivis ir negaršīgas. Caur šo priekšstatu maiņu mēs varētu nonākt pie tā, ka izķeram mazās plēsīgās zivis, atstājam vairāk plēsīgās zivis, lai saldūdeņi ir veselīgāki. Tā caur mūsu rīcību tieši varam ietekmēt saldūdeņus," skaidro Matīss Žagars.

Vēl var plēsīgo zivi noķert un saudzīgi atlaist atpakaļ ūdenī. Tas var pozitīvi ietekmēt saldūdens zivju resursus

"Trešā lieta, ka zivis ir tiešā veida saistītas ar vidi, kurā tās dzīvo. Jo veselīgāka būs ūdeņu vide, jo labāk tajā klāsies zivīm. Viss lauksaimniecības, kanalizācijas piesārņojums, viss, kas nodara ūdeņiem pāri, ir jāsamazina. Tajā mirklī visa ekosistēma kā cilvēka organisms, kurš veselīgi ēd, sakārtosies. Ekosistēmām sakārtošanās spēja ir augsta, tikai mazliet jāpalīdz," turpina Matīss Žagars. "Baltijas jūras daudz cietusi no tā, ka cilvēks tajā iepludina dažādas neattīrītas lietas. Jo mazāk piesārņosim saldūdeņus, jo mazāk piesārņosim jūru."

Šefpavārs Kristaps Sīlis no restorāna "JOHN", viens no biedrības Jauno pavāru kustība viens no dibinātājiem, runājot par zivju izvēli pagatavošanai, atzīst, ka zivju izvēli Latvijā ir sarežģīti, jo zivis ar daudz asakām, ko var kūpināt mājās, nevar pasniegt restorānā, tāpēc restorāni vairāk no Latvijas zivīm izvēlas zandartus un samus. Ši iemesla dēļ restorāni neizvēlas pasniegt līni, jo šai zivij ir daudz asaku.

Kristapa Sīļa ieteikumi, kā izvēlēties zivi tirgū, kam pievērst uzmanību?

  • Jāskatās, it sevišķi vasarā, vai zivs ir svaiga, norāda Kristaps Sīlis. Pat divas dienas stāvot uz ledus, tā sāk bojāties. Pirmā lieta –  skatīties kvalitāti, vai zivij ir dzidras acis, nav duļķainas, vai žaunas nepaliek bālas, bet ir košas.
  • Ja zivs stāv, acis paliek duļķainas, žaunas bālas.
  • Otrkārt, jāpievērš uzmanība - saldēta vai svaiga zivs.
  • Ir daudz zivis, kas nav nopērkamas svaigas. Bet zandartu, butes var nopirkt gan svaigu, gan saldētu, tāpēc tam vajag pievērst uzmanību. Saldēta zivs parasti ir daudz sausāka, ūdeņaināka, bezgaršīgāka.
  • Daudzi nezina starpību līdz brīdim, kamēr nenoliek uz šķīvja blakus saldētu un svaigu. Forši, ka cilvēks saprot, ka svaiga ir kaut kas daudz labāks.
  • Arī restorāni izmanto saldētas, kvalitāte ir, kāda ir.
  • Gatavojot svarīgākais ir nepārcept.

Vēl marināde iesācējam, kas der visam, gan dārzeņiem, gan zivīm: 1:1:1 – etiķis, ūdens cukurs.

Tā ir bāze, kur marinēt visu, var pielikt klāt diļļu sēklas vai kātus, koriandra sēklas, var uzlabot pēc saviem ieskatiem.