Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, ko darīt, ja redzam kādu darām pāri dzīvniekam? Kur ziņot un kā ikviens var palīdzēt? Kā rīkojas atbildīgās institūcijas šādās situācijās, skaidro dzīvnieku patversmes “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere.

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem tiek uzskatīta ne tikai fiziska vardarbība pret dzīvnieku, kas izraisa tā sakropļošanu vai nāvi. Par to uzskatāma arī īpašnieka vai citas personas rīcību, kas var dzīvniekam izraisīt ciešanas. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Mairita Riekstiņa atzīmē raksturīgākās darbības – ilgstoša dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, pamešana bezpalīdzīgā stāvoklī, nepietiekams uzturs, medicīniskās palīdzības nenodrošināšana, arī dzīvnieku pakļaušana izskatu pārveidojošām operācijām.

“Parasti par to liecina dzīvnieka ārējais izskats un viņa izturēšanās. Piemēram, dzīvnieks ir vājas miesas būves, apātisks. Dzīvnieks baidās no svešiem cilvēkiem, arī no sava īpašnieka. Baidās no trokšņiem, baidās no asām kustībām, kā arī uz ķermeņa var vizuāli redzēt kādus traumu rezultātus, brūces. Ta principā ir vizuālais dzīvnieka izskats, kas liecina par to, ka viņa izturēšanās ir neatbilstoša sugai , kas rada jau aizdomas par to, ka kaut kas nav kārtībā,” skaidro Mairita Riekstiņa.

Ja kaimiņi vai citas personas novēro pārkāpumus, kas tiek veikti pret dzīvnieku, ir jāsauc Pašvaldības policija vai jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. PVD pārstāve noliedz mītu, ka iedzīvotāji baidās ziņot par pāridarījumiem dzīvniekiem,jo negrib sanaidoties ar kaimiņiem.

Pašvaldības policijai, kam pirmajiem visbiežāk ziņo par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kopš pagājušā gada jūlija likumdošana ir krietni vien mazinājusi pilnvaras, atstājot galveno teikšanu Pārtikas un veterinārā dienesta ziņā.

“Protams, ja policija saņem šādu informāciju no iedzīvotājiem, reaģē kā uz jebkādu tiesību pārkāpumu. Savukārt procesu mēs uzsākt nevaram, veikt procesuālu darbību izņemšanu, pierādījumu izņemšanu mēs arī nevaram. Mums ir jāpārtrauc, jānoskaidro iespējamās personas, kas varētu būt saistībā. Mēs reģistrējam attiecīgajos žurnālos. Un maksimāli ātri arī elektroniski informējam PVD,” norāda Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks.

Ja pārkāpums tie atklāts darba dienā, darba laikā – PVD pārstāvji iesaistās uzreiz. Process stipri vien ievelkas, ja notikums ir brīvdienās, svētku dienās un ārpus darba laika.

“PVD diemžēl nestrādā tā kā policija – 24/7 režīmā. Ja tas nav iepriekš plānots kopējā reidā, PVD darbiniekam nokļūt uz notikuma vietu lēmuma pieņemšanai, procesa uzsākšanai, tālāko darbību veikšanai maigi sakot ir problemātiski,” bilst Riekstiņa

Ja pāridarījums pret dzīvnieku liecina par krimināllikuma pārkāpumu, lieta tiek nodota Valsts policijai.

Raidījumu atbalsta: