Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, ko nozīmē glābt savvaļas zvērus un putnus. Cik ētiski ir izārstēt un palaist mežā, kur tos nošaus mednieks? Vai tomēr varam izglābt un pieradināt, vērtē Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Tēmas aktualitāte saistīta ar lūsi, kuru atrada ar lauztu ķepu un kurš šobrīd ārstējas. Sabiedrības domas dalās par to, vai dzīvnieku pēc atlabšanas atlais mežā, vai atdot zoodārzam.

Institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš nav skeptiski noskaņots pret to, ka lūsis pēc atlabšanas tiks palaists atpakaļ sev ierastā vidē – mežā. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi lūsis būs kopā ar cilvēkiem. Svarīgi, lai meža dzīvnieks nepierod, ka barība viņam nav jāmeklē pašam. Dabā galvenokārt lūši medī stirnas, bet tikai galējas nepieciešamības gadījumā kļūst par maitēdāju.

Patversmē “Mežavairogi”, kur šobrīd pēc operācijas atlabst lūsis, stingri tiek ievērots režīms, lai dzīvniekam pēc iespējas mazinātu stresu, kā arī lai viņš nepierastu pie cilvēka. Lūsis tiek barots ar tikko kautiem trušiem, vistām un pīlēm, jo no saldētas pārtikas viņš atteicies. Lai pabarotu un iedotu zāles, darbinieki iet pie viņa noteiktos laikos. Atlabšana ieilgst, jo izveidojies nosacīts apburtais loks: no spēcīgajām antibiotikām lūsim zūd apetīte, bet zāles dzīvnieks uzņem tikai ar barību. Ja ēst negribas, arī zāles paliek neuzņemtas. Tomēr lūsis jau spējot pārvietoties gan horizontāli, gan vertikāli, proti – viņš ne tikai iet, bet arī kāpelē pa savas mītnes plauktiem, stāsta lūša vetārste Inga Birne

Mednieks ar 30 gadu stāžu Aigars Remerss ir pārliecināts – ja pēc ārstēšanās lūsi palaidīs brīvā dabā, tas būs pāris dienu jautājums, un dzīvnieks būs pagalam. Viņš nespēs vairs pats sev atrast ēdamo, tāpēc kļūs par barību citiem meža plēsējiem. Tādēļ, lai saglabātu lūša dzīvību, Remerss uzskata, ka izglābtajam dzīvniekam vieta tagad būtu zoodārzā. Ja lūsi laidīs atpakaļ mežā, mednieks būtu pat ar mieru pielikt lūsim raidītāju, lai pierādītu savu taisnību.

Situācija, ka sabiedrība vāc līdzekļus, lai lūsi glābtu, bet palaižot vēlāk viņu brīvībā, dzīvnieku ātri vien var nomedīt, Jānim Ozoliņam šķiet pieņemama un saprotama. Pētnieks atgādina, ka cilvēki ļoti bieži palīdz arī tādiem dzīvniekiem, kurus medī daudz vairāk nekā lūšus. Piemēram, glābšanas dienesti steidz palīgā ledū ielūzušam alnim. Taču tas neizslēdz iespēju, ka nākamajā dienā pēc izglābšanas alnis var tikt nomedīts.

Raidījumu atbalsta: