Ko darīt ar izglābtu zvēru, kuru nevar atlaist savvaļā? Vai var pieradināt zvēru, kas izglābts no kažokādu fermas un kāpēc atbildīgie dienesti atsakās izglābt dzīvnieku, aicinot atstāt to dabiskai atlasei, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds.

Nereti privātmājās meža tuvumā, vai lauku mājās, saimniekiem jāsastopas ar situāciju, ka pagalmā pieklīst kāds savvaļas dzīvnieks – ūdele, sesks, lapsa. Turklāt, ja zvēriņš ievainots, cilvēki jūt aicinājumu dot viņiem pajumti un izārstēt šo nelaimē nonākušo dzīvo radību. Ja par savām mājām jūsu šķūnīti, pagrabu vai kūti izvēlējies kāds savvaļas dzīvnieks, jāpatur prātā, ka tas ir un paliek savvaļas dzīvnieks, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vietnieks Mārtiņš Seržants.

„Nevajadzētu speciāli cilvēkam censties iejaukties dabas likumos. Un mēģināt viņu doministicēt, ja tā var izteikties. Jo ne velti uz ziemu šādas situācija notiek biežāk, kad savvaļas dzīvnieki meklē sev labākus apstākļus, kaut kādas klētis kūtis, pagrabs, kur siltāks. Arī cilvēku tuvums bieži vien nozīmē vieglāk iegūstamu pārtiku,” norāda Mārtiņš Seržants.

Gan tad, ja dzīvnieks nolēmis palikt cilvēka mājoklī, gan tad, ja ir savainots un viņam nepieciešama palīdzība, ir jāvēršas pie vietējām varas iestādēm. Ja iedzīvotāji mēģinās pašrocīgi sadakterēt dzīvnieciņu, tas var beigties bēdīgi. Zvērs var cilvēku sakost un inficēt ar kādu slimību.

„Ja jums šķūnītī ir sesks vai lapsa,  kura tur iemitinājusies un jūs saprotat, ka ar viņu kādā brīdī var iznākt konflikts par īpašumu, tad risinājums tieši šāds. Jūs griežaties pie pašvaldības. Faktiski pašvaldībai šo jautājumu vajadzētu risināt. Pašvaldības lielākoties ir noslēgušas līgumu ar dzīvnieku ķērājiem un patversmēm, kuri arī šo darbu var veikt,” skaidro Mārtiņš Seržants. „Diezgan bieži arī mūsu dienests saņem ziņas par to, ka ir kaut kāds dzīvnieks, ar ko mēs kaut ko esam izdarījuši, tagad brauciet, paņemiet viņu.”

Uz Alūksnes veterināro klīniku „Labākie draugi” ļoti bieži dažādas organizācijas vai privātperonas atved savainotus savvaļas dzīvniekus. Tur ir ārstējušies visi Latvijā sastopamie putni un  savvaļas dzīvnieki, izņemot lāci. Četrkājainos pacientus var iedalīt divās lielās grupās – dzīvnieki, kuri ieguvuši traumas, visbiežāk, sadursmē ar autotransportu. Un dzīvnieku mazuļi.

“Tāds top dzīvnieks, kas pie mums visvairāk nonāk, uz ko mēs esam specializējušies un kur ir tā kā ķēdīte iedarbināta – no A līdz Z – no piena piegādes, pareizas barošanas, receptēm, līdz pareizām atlaišanas metodēm, tie ir vāverēni,” stāsta klīnikas vetārste Singe Gorbāne. „Šie vāverēni ir palikuši bez mammas. Mazi bērniņi. Viņi meklē tuvāko siltāko objektu un cer, ka tas objekts viņam palīdzēs. Reizēm trāpa, ka tas ir kaķis. Ja trāpa uz žēlsirdīgu cilvēku, cilvēks paceļ un meklē, palīdzību. Ļoti bieži kaķu sakosti šeit nonāk tie vāverēni.”

Kā visiem ārstiem – arī vetārstiem katram  ir stāsts par brīnumu. Gadījums, kad visi dod ļoti mazas cerības uz pacienta atlabšanu.

„Bija vāverīte ļoti smagā stāvoklī – trīs ekstremitāšu lūzumiem. Vielmaiņas problēmām. Un arī mūsu kolēģu citu eksotisko dzīvnieku ārstu prognozes bija diezgan vājas. Laikam viss kā pie cilvēkiem. Visu ko mēs viņam darījām, palīdzējām. Viņš iesaistījās tajā visā, cīnījās kopā ar mums. Un izdzīvoja,” atminas Singe Gorbāne.

Nereti cilvēkiem šķiet, ka vienīgā vieta, kur aizvest izglābtos vai pat izārstētos savvaļas dzīvniekus, ir Zooloģiskais dārzs. Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns skaidro, ka zoodārzs savā paspārnē izglābtus dzīvniekus uzņem tikai trīs gadījumos.

„Ja tie ir konfiscētie dzīvnieki, ko konfiscē dažādas valsts struktūras – policija, muita, Dabas aizsardzības pārvalde. Dažādi nelegāli ieceļojuši vai turēti dzīvnieki,” skaidro Māris Lielkalns. „Atceramies, ka krietnus gadus atpakaļ Klapkalnciemā nāca pa ceļu pretim viens krokodils, ko VUGD savāca.”

Otrkārt, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi uz Zoodārzu atved roņu mazuļus, kas izskaloti jūras krastā. Bet kā trešie mājas Rīgas Zooloģiskajā dārzā atrod bruņurupuči, ko visbiežāk palaiž brīvsolī neapzinīgi saimnieki. Dažkārt  Rīgas Zooloģiskā dārza bruņurupuču patversmē gada laikā tiek uzņemti pat 60 bruņurupuči.

Attiecībā uz izglābtajiem un izārstētajiem savvaļas dzīvniekiem vetārste Singe Gorbāne uzsver  -šīm dzīvajām radībām ceļš no veterinārās klīnikas galvenokārt ir tikai viens: „Mūsu primārais mērķis, ja tas ir tāds trekns un liels vieninieks, atlaist šos dzīvniekus viņu dabīgajā vidē. Tas ir mērķis, uz kuru ejam visintensīvāk, viņam ir jāatgriežas tur, kur viņš ir dzīvojis.”

Raidījumu atbalsta: