Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai kaķim ļaut staigāt ārpus mājas? Viņš var atnest ne tikai kādu peli, bet arī slimību. Varbūt tas apdraud viņa dzīvību? Kaķis pie pavadas – saimnieka iegriba vai modes lieta? Raidījuma viesis: kaķu eksperts, dzīvnieku frizieris un meinkūnu audzētājs Ivo Obrumanis.

“Mans kaķis staigā tikai pavadā, jo iela ir ļoti tuvu. Tā ir drošāk. “

“Mani kaķi dzīvo tikai dzīvoklī. Mēģināju vest pavadā pastaigāties, bet bija bail. Tagad pie katras izdevības kaķi mēģina izskriet kāpņu telpā, tāpēc ļoti jāuzmanās.”

“Savu kaķi izlaidu ārā, un tagad viņš nenāk mājās jau divas dienas. Pirms tam dzīvojām laukos, kur viņš bija pieradis dzīvot ārā. Pilsētas dzīvoklī nevarēja pierast dzīvot tikai iekštelpās, tāpēc palaidu ārā. Ceru, ka atgriezīsies.”

Ja nevienam nav divu domu, ka vismaz divas reizes dienā ir jāved staidzināt suns, tad visi Ķepa uz sirds uzrunātie kaķu saimnieki atzīst, ka gan katram kaķim, gan katram saimniekam pret pastaigām ir sava, individuāla attieksme.

Zinta Miezaine, pirms pārvākšanās uz dzīvi privātmājā, dzīvojusi dzīvoklī. Kaķis ārā nav laists. Kad pašiem bijis savs pagalms, gribējies, lai privātmājas priekšrocības izmanto arī četrkājainais mīlulis. Vispirms saimniece kaķi ar apkārtni iepazīstinājusi, vedot saitītē.

„Pirmām kārtām, viņš vispār nekur negribēja iet. Pieplaka pie zemes un ļoti lēnām, pamazām gar mājas sienu. Apgāja mājai apkārt, bet nu savā ritmā nevis, ka es viņu tur kaut kur gribētu kaut kur vest,” stāsta Zinta.

Tā kā staidzināšana pie pavadas dzīvniekam nekādu prieku nesniedza, saimniece uzdrošinājās palaist kaķi pagalmā bez tās.

„Pat negāja līdz sētai, viņš nesās lielā ātrumā no mājas līdz kokam. Kur ir nākamais patvērums. Baidījās tādā atklātā dabas laukumā uzturēties,” turpina Zinta. “Vienā dienā sadomāja, ka viņš izlīdīs caur drāšu žogu mežā. Tad es biju riktīgi nobijusies. Visādi viņu saucu. Bet es jau neko neredzu. Džungļi gandrīz. Viņš nenāca. Tad es izdomāju, ka izlikšos, ka neuztraucos un dzēru kafiju turpat pagalmā. Viņš kaut kā atnāca pēc kāda laika.”

Ja Zinta ir iepraktizējusies kaķi mājās sasaukt čabinot kaķu pārtikas iepakojumu, tad Lauras Ezeras kaķis pats diktē savus noteikumus, kad viņš ies staigāt un kad nāks mājās.

“Vienā mirklī viņš izprasījās ārā pa logu. Palodze bija gana augsta. Pirmais augstais stāvs. Protams, tā lieta tika atrisināta – ja jau kaķis ir un viņš grib iet ārā, vajadzīgas trepītes. Speciālās kaķu trepītes,” atklāj Laura. “Kopš tās reizes mūsu kaķis principā māca mūs pakļauties viņa staigāšanas režīmam. Jo tas ir tāds interesants dzīvnieks. Viņš neļaus saimniekam valdīt pār to, kad viņš grib iet ārā. Jo tas brēciens un ņaudiens ir tik liels, ka 4 naktī es arī esmu cēlusies, lai viņa augstību izlaistu ārā.”

Kaķis parasti sagaida saimnieci pārrodamies mājās no darba, tad ietur dzīvoklī maltīti, nedaudz atpūšas un atkal dodas laukā. Laura atzīst, ka viņas astoņus gadus vecais kaķa kungs ir vairāk āra, nekā mājas kaķis.

„Protams, izņemot to laiku, kad ir ārā auksts. Tad viņš nāk mājās. Tad es saku, ka ir gājputni un ir arī gājkaķi,” smej Laura.

Par to, ka apkārt staigājot, kaķim var kas nelāgs atgadīties, Laura ir uztraukusies tikai pirmajā gadā.

“Laikam ar laiku pierod pie šīs te briesmu situācijas un tu vairs neuztraucies, jo liekas, ka dzīvnieks ir pats gudrs. Man liekas, ka dzīvnieki ir gudrāki, nekā mēs cilvēki vispār spējam to aptvert,” vērtē Laura.

Dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs uzsver, ka kaķa palaišanai brīvsolī ir savi plusi un mīnusi.

Ja kaķi staigā patstāvīgi, viņiem ikdiena būs daudz interesantāka – viņi var medīt, pētīt un apmierināt citas savas vajadzības. Kaķim būs gan fiziska, gan mentāla slodze.

„Bet nedrīkst aizmirst, ka apkārt ir mašīnas. Tur var būt visādi negadījumi, arī slimības, kuras viņš var atnest, kontaktējoties ar citiem kaķiem, ja pat viņš ir vakcinēts,” atgādina Alberts Čipuštanovs.

“Ja jums ir mājas kaķis, kurš dzīvo tikai iekšā, tad, protams, viņam vajag maksimāli nodrošināt, lai tā dzīve būtu bagāta ar visādiem pārdzīvojumiem, ar spēlēšanos ar medīšanu. Un visu pārējo.”

Lai arī gan Zintas, gan Lauras kaķi – viens mazāk, otrs – vairāk, dzīvojas ārā, saimnieces labprāt vēlētos, lai arī savas dabiskās vajadzības mīluļi nokārtotu brīvā dabā. Tomēr tualeti viņi apmeklē mājās.

„Citreiz ir tā, ka viņš visu dienu ir ārā, un tad viņš ir mājās un atstāj mājās tieši to kastītē, ko viņš varēja pa dienu arī atstāt ārā,” stāsta Laura.

Alberts Čipuštanovs kaķu vēlēšanos iet uz tualeti nevis laukā, bet mājās, vēl jo vairāk tad, ja sākumā viņi bijuši izteikti mājas kaķi, skaidro ar kaķu dabu.

„Kaķi, principā tāpat kā suņi, pierod pie kādām konkrētām vietām, kur nokārtoties, tur viņi jūtas daudz drošāk nekā, ja viņam nav tās iespējas un viņam nākas nokārtoties kādā citā vietā,” skaidro Alberts Čipuštanovs.

Protams, īpaši jau kaķi mēdz savās izpausmēs būt ļoti individuāli, tomēr dzīvnieku uzvedības eksperts uzskata – jo ilgāku laiku kaķi pavada ārā, jo retāk viņi nokārto dabiskās vajadzības mājās savā kastītē.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumu atbalsta: