Ko nozīmē kaķa agresija un kas izprovocē kaķi kost vai skrāpēt cilvēkam? Vai vienmēr vainīgs ir pats saimnieks un kā risināt situāciju, interesējamies raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis – dzīvnieku uzvedības eksperts, veterinārārsts, zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs.

Ivetai Kuļikauskai vienmēr bijuši trīs kaķi. Kad uz citiem medību laukiem devās Ivetas vecākā kaķenīte, drīz mājas ienāca pavisam mazs kaķēns. Par jauno ģimenes locekli negaidīti šefību un aizsardzību uzņēmusies viena no Ivetas pieaugušajām kaķenēm – par kaķēna apdraudējumu viņa uzskatījusi Ivetu un otru kaķeni.

Nevienam neizprotamā veidā mazā kaķa aizstāvei pēkšņi parādījies piens un reizē arī mātes instinkts. Mazo kaķi viņa barojusi gandrīz pusgadu, bet no Ivetas un otras kaķenes aizsargājusi vairāk nekā mēnesi. Taču pēc tam agresīvā uzvedība pazudusi un dzīve atgriezusies vecajās sliedēs.

Pie Evas Kivlenieces kaķis Fēlikss nonācis 6 mēnešu vecumā. Kā teju ikviens kaķis, arī Fēlikss ilgojies pēc saimnieces rūpēm un mīļuma.

“Viņš ielien klēpī, mīņājas, murrā. Es viņu paijāju, nepievēršot uzmanību viņa ķermeņa valodai. Vienkārši cilvēks paijā kaķi. Un nākamajā brīdī tas kaķis jau kož rokā,” atklāj Fēliksa saimniece.

Arī tad, kad Fēlikss gulējis saritinājies gultā, redzot nākam saimnieci, labpatikā izstiepies, lai tiktu paglaudīts viņa vēders, pēc pāris pieskārieniem Evas roka atradās, kā pati dēvē – lāča slazdā.

Kad Fēliksa saimniece vairs nav varējusi paciest sava mīluļa biežās agresijas izpausmes: sakostas, saskrāpētas un asiņainas rokas, sākusi interesēties, kāpēc kaķis tā uzvedas.

“Izlasīju, ka tas ir t.s. “pet in aggression”, ka stimuls ir kaķim par lielu. Viņam patīk, bet vienā momentā ieslēdzas nepatīk. Un tad viņš uzbrūk,” stāsta Eva Kivleniece.

Eva arī izlasījusi, ka jāseko līdzi kaķa uzvedībai, vai viņš pieglauž ausis, kad paijā, vai kustina asti, un ka tādā situācijā kaķi nevajag izmest no klēpja, bet kustēties, lai viņš pats izlec.

Pamazām Eva iemācījusies sadzīvot ar Fēliksu – izprotot viņa ķermeņa valodu unievērojot izlasītos padomus, taču nevienu brīdi Evai nav ienākusi prātā domā kaķa agresijas dēļ no viņa atteikties.

Biedrības “Dzīvnieku draugs” valdes priekšsēdētāja Solvita Vība atzīst – nav retums, kad kaķa agresija ir iemesls tam, kāpēc saimnieki viņu atved uz patversmi, taču katrs gadījums ir ļoti individuāls. Patversmē vispirms pārbauda, vai pie kaķa uzvedības nav vainojamas veselības problēmas.

“Vai kaķītim kaut kas nesāp vai viņam nav diskomforts, vai nav kāda kažoka problēma, vai lielākas veselības problēmas, kas izraisa sāpes, kad kaķi glauda vai ņem klēpī,” norāda Solvita Vība.

Otrs izplatītākais iemesls, kāpēc kaķi agresīvas uzvedības dēļ tiek atvesti uz patversmi, ir kaķa individuālais un savu teritoriju sargājošais raksturs.

“Protams, ir jāskatās, vai mājā, kurā kaķis dzīvo, nav ienācis jauns iemītnieks, kas kaķim varbūt nepatīk, vai nav nodibināts vēl kāds draudzības kontakts. Tas var būt gan jauns dzīvnieks, tajā skaitā kaķis, suns vai kāds cits dzīvnieks. Arī jauns ģimenes loceklis , mazs bērniņš. Tāpat pieaudzis cilvēks,” skaidro Solvita Vība.

Solvita Vība uzsver – ja kaķis uzvedas agresīvi, noteikti ir jāmeklē speciālista palīdzība. Lai ar šo problēmu tiktu galā nepieciešamas zināšanas, laiks, darbs un pacietība.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumu atbalsta: