Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kā pareizi kopt savus kaķus un suņus vasarā, kāpēc pārāk bieža mazgāšana kaitē mīlulim un kāpēc saimniekam būt uzmanīgam, apcērpot kaķa vai suņa spalvu? Raidījuma viesi: kaķu un suņu frizieris Ivo Obrumanis un divu afgāņu kurtu saimniece Madara Matroze.

Trīs pucēšanās stāsti

Kordiriģenta Romāna Vanaga ģimenes mīlulis ir meinkūns Džuzepe. Ar īpašo rullīti no spalvām notīrīt gan mājinieku drēbes, gan tās vietas, kur kaķis gulējis, ir ģimenes ikdiena. Turklāt Džuzepe izmanto Mežaparka mājas priekšrocības un bieži dodas pastaigās. Atgriežoties viņu gaida īpašs rituāls.

“Mums ir speciāls kaķa dvielis. Viņam starp citu ļoti patīk, ka viņu slauka ar dvieli. Viņš murrā un aiz labsajūtas draudzīgi iekož rokā, jo, ja viņam ir labsajūta, tad viņam patīk kaut ko saņemt ar zobiņiem,” stāsta Romāns Vanags.

Otrs skaistumkopšanas veids, ko Džuzepe atzīst, ir ķemmēšana. Šo procedūru vienam veikt gan ir pagrūti. Parasti kaķis tiek ķemmēts divatā.

“Viņu apmierina tas, ka viņu ķemmē. Līdzīgi, kā tas ir ar dvielis, ar ko mēs viņu slaukām, kad viņš nāk no āra iekšā, tāpat tā ķemmēšana viņam patīk, izņemot pakaļkāju papēžus. Tur viņš tā kā bišķīt lec augšā, bēg projām, tur ir grūtāk,” stāsta saimnieks.

Romāns Vanags Džuzepi raksturo kā ļoti konservatīvu kaķi, kurš ne acu galā nevar ciest ūdeni, tādēļ pašu spēkiem kaķi vannot neuzdrošinās. Reizi trīs mēnešos Džuzepe tiek vests, kā saimnieki smejas – uz SPA procedūrām.

“Viņš brauc tur uz frizētavu. Viņš tiek safrizēts. Iesmaržināts. Ttāds ļoti patīkams un mīkstu spalviņu paliek, tad viņš kādu laiku dzīvo ar to . Tad mēs viņu ik pa brīžam paķemmējam līdz nākamajai reizei,” bilst Romāns Vanags.

Elizabete Rubene ir piecu suņu saimniece. Trīs ir franču buldogi, bet divi – bezšķirnes suņi. Elizabete kuplo suņu pulciņu mazgā mājās, ne biežāk kā reizi gadā. Izņemot akūtus gadījumus, ja kādam pastaigas laikā gadījies pamatīgi nosmērēties.

“Tieši tas ir mans apsvērums, kādēļ to darīt. Es īsti neredzu iemeslu, kāpēc to darīt biežāk. Viņiem spalva pašiem attīrās no ikdienas sasmērēšanās. Jo biežāk mazgājas, jo vairāk rodas šī te smaka. Jo tiek nomazgāts tas dabīgais tauku slānis no ādas sunim,” skaidro Elizabete Rubene. “Bet jebkurā gadījumā tad, kad es mazgāju, es izmantoju ekoloģisku šampūnu. Tas attiecīgi nodara mazāku ļaunumu, jo nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot kādus cilvēku šampūnus, vai bērnu, jāizmanto tieši tas, kas suņiem paredzēts.”

Tā kā franču buldogiem nav bieza kažoka, un arī pārējie divi suņi nav garspalvaini, pēc mazgāšanas Elizabete iztiek bez mīluļu fēnošanas.

“Protams, ka pēc mazgāšanas uzreiz mēs neejam laukā, bet es viņus kārtīgi izsusinu ar dvieli un arī nolieku sausā vietā gulēt, tad arī viņi diezgan ātri izžūst. Pāris stundas un ir sausi,” stāsta Elizabete Rubene.

Jāņa Jekševica mājās jau astoņus gadus dzīvo skotu nokareno ausu kaķis Picis. Un jau astoņus gadus ģimene zina, ko nozīmē, ja visās malās ir daudz spalvu. Ar sava biezā kažoka smalkajām spalvām Picis pats galā netiek, turklāt nevienu mājinieku ar ķemmi sev klāt nelaiž.

“Viņš tāds diezgan mums patstāvīgs, diezgan nikns runcis. Arī nepatīk ķemmēties. Cīņa ar viņu, šņākšana, viņš kā ierauga ķemmi, tā uzreiz zem gultas apakšā. Līdz ar to spalva mūžīgi saveļas tādos kunkuļos, nekādi nevar tikt ar to galā,” atzīst Jānis Jekševics.

Arī dušā vai vanna pavisam nav Piča gaumē, tāpēc reizi gadā kaķis tiek vests vizītē pie friziera.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumu atbalsta: