“Atdodu labās rokās bezšķirnes kucēnus un kaķēnus.” Dzīvnieku pavairošana Latvijā joprojām turpinās. Kā atrunājas atbildīgā iestāde un kāpēc Latvijas patversmēs katru gadu nonāk ap trīs tūkstošiem dzīvnieku, skaidroja raidījumā Ķepa uz sirds.

Raidījuma viešņa dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā"  vadītāja Gundega Bidere.

Veterinārārste Anna Avgustova savā praksē novērojusi, ka vīriešu kārtas mājdzīvniekus nereti saimnieki nevēlas kastrēt, jo uzskata, ka tas aizskar suņa vai runča vīrišķo godu. Tomēr galvenokārt iemesls ir viens.

“Viņi paliekot resni un slinki. Kā lai pasaka, ir ļoti daudz nekastrētu dzīvnieku, kuri arī ir nobarojušies resni un slinki. Jo viņiem nav nodarbes. Protams, ka pēc kastrācijas un sterilizācijas vielmaiņa ir lēnāka. Tas ir neapstrīdami. Tāpēc ir ļoti daudz gan komerciālās, gan arīsvaigbarībasreceptes, kuras ir paredzētas sterilizētiem dzīvniekiem,” skaidro Anna Avgustova.

Savukārt kaķu un suņu meitenes bieži netiekot sterilizētas ļoti sena un nepatiesa mīta dēļ.

“Cilvēki uzskata, ka vajag vienreiz ļaut piedzemdēt un pēc tam var sterilizēt, tad nebūs nekādi iekaisumi un audzēji,” turpina veterinārārste. “Šo mītu pilnīgi droši var apgāzt visi kolēģi. Statistika ir bēdīga — apmēram 70% dzīvnieku pēc tam lielā vecumā ir jāsterilizē, ir jāoperē, jo tas jau ir dzīvības un nāves jautājums reizēm.”

Nelielā eksperimentā raidījums Ķepa uz sirds atsaucās uz vairākiem sludinājumiem, kur piedāvā labās rokās atdot jaukus, draiskus, mīļus bezšķirnes kaķēnus. Interesē kaķu puika, taču ne tūlīt, bet pēc kāda laiciņa.

Saruna:

- Jums varbūt būs vēl kāds metiens?

- Nu nezinu, kad viņš būs. Gribu sterilizēt kaķeni.

- Kas tā par šķirni?

- Mamma siāmiete, paps – vienkārši balts kaķis.

- Sakiet, tur puika ir kāds no viņiem.

- Nezinām. Godīgi, nezinām, vai ir. Viņi principā pa dārzu dzīvojas, jo viņi vēl ir jānoķer. To mēs visu tā kā izdarītu. Kaķene, kura klaiņoja , tika pie mazajiem. Vienkārši sirds sažņaudzas, zinot, ka nāk rudens un ziema, tur ir dārziņu rajons, mēģinām, varbūt kāds kaut ko meklē. Tā nav mūsu kaķenīte, nē, nē tā nav mūsu. Ir doma izkastrēt, bet vispirms gribas ar tiem mazajiem saprast, kas un kā ir.

Cita saruna:

- Tie ir lauku kaķi, bet ļoti mīlīgi un peles ķer.

- Mēs tā kā gribējām parastu, īstu lauku kaķi, bet mazliet vēlāk, varbūt būs vēl kāds metiens, neziniet?

– Nē, es domāju… Es gribēju jau šo tā kā beigt, bet nepaspēju. Bet viņas, nezinu, pa kuru laiku jau bija apbērnojušās. Man ir divas un es viņas gribu sterilizēt, tāpēc, ka šogad ir ļoti ražīgas. Jau otro reizi. Man jau bail, ka nesanāk vēl trešo reizi. Vīrs teica, ka ar visiem kaķiem mani uz jūras skolu aizsūtīs.

Veterinārārste Annas Avgustova strādāmazpilsētā un ir pārliecināta – saimnieku interese par mājdzīvnieku sterilizāciju un kastrāciju ir tad, ja šai procedūrai nav jāvelta ilgs laiks un jāmēro tāls ceļš līdz vetārsta kabinetam.

Dzīvnieku labturību, tostarp nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu, uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa stāsta, ka inspektori reaģē tad, ja kāds ziņo par kārtējo kaķu pulciņu, kas uzradies kaimiņu kaķenei. Izkontrolēt visus iespējamos sludinājumus, kur tiek piedāvāti mazi, bezšķirnes kaķi vai suņi nav iespējams.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumu atbalsta: