Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, ko nozīmē turēt lielos putnus? Kāpēc cilvēki neizprot, kā patiesībā jūtas papagailis un vai visi papagaiļi grib runāt? Raidījuma viesis papagaiļu eksperts, lielo putnu glābējs Juris Strods.

Zoo veikala tīkla menedžere Baiba Ševcova sīki un smalki pārzina putnu saimniecību. Patlaban pircēju interese par papagaiļiem atgriežoties iepriekšējā – pirms pandēmijas – līmenī. Taču vairāk nekā gadu jaunus spārnotus mājas mīluļus saimnieki iegādājušies reti. Pirmajā pandēmijas vilnī, kad robežas bija ciet, samazinājies arī piedāvājums. Baibas pieredzējusi, ka kādreiz lēmums iegādāties putnu nereti pieņemts spontāni. Tagad pircēju attieksme ievērojami mainījusies.

“Pērk pieaugušie, pusaudžiem dāvina vecāki. Tas ir kopīgs lēmums. Viņi kopā nāk un iepazīstas ar šiem putniem,” skaidro Baiba Ševcova.

Parasti putni pēc nonākšanas veikalā tiek nopirkti mēneša laikā. Lielie papagaiļi, kuru turēšanai ir nepieciešamas lielākas telpas un putni maksā daudz dārgāk, veikalu piedāvājumos vienmēr ir retāk. Šobrīd savu saimnieku vienā no Latvijas veikaliem gaida viens rozā kakadū.

“Ara mums nosēdēja drusku vairāk par gadu līdz pirkšanas brīdim, bet pusgadu pie viņa nāca jaunais īpašnieks tā kā sadraudzēties, iepazīties ar viņu. Lai nav tā, ka arai,nonākot jaunā vidē, ir nepazīstama gan vide, gan saimnieks,” atklāj Baiba Ševcova. “Saimnieks gatavoja telpu, kur putnam uzturēties, jo tas nav Viļņu papagailītis, kuru ieliks būrītī ar atbilstošiem izmēriem. Ir tomēr jāpadomā – lielam putnam būs liels voljērs un citās reizēs pat veselas istabas viņiem atvēl.”

Ja lēmums iegādāties ģimenes mīluli - putnu, nav pieņemts kopīgi, gadās, kad vecvecāku dāvanu, kas nav saskaņota ar vecākiem, vai arī viena vecāka pirkumu, kam nepiekrīt otrs vecāks, atnes uz veikalu atpakaļ.

“Ir , kas atnāk un pasaka, ka ir tāda situācija, ka grib atdot. Bet ir, kas atnāk un dusmās nomet labākā gadījumā kases zonā viņi to kasti ar visu to dzīvnieciņu, vai putnu iekšā, sliktākajā gadījumā ir, ka viņi pa kluso ienes un noliek kaut kur,” stāsta Baiba Ševcova.

Tieši tāpat, kā vieni sevi dēvē par “suņu cilvēkiem”, otri par “kaķu cilvēkiem”, ir mīluļu saimnieki, kuri ir “papagaiļu cilvēki”. Grupas “Pērkons” solistam Raimondam Bartaševičam ir bijuši trīs papagaiļi.

“Pirmais aizlaidās. Es viņu Jūrmalā pie vecākiem biju aizvedis ielicis ābelītē, viņš tur priecīgi dzīvojās. Tad kaut kas viņu sabiedēja, uzlaidās priedē un lejā nenāca. Saucām, saucām, nesasaucām. Viņš aizlaidās prom kaut kur savā ceļojumā,” atminas Raimonds Bartaševičs.

Otrais Raimonda papagailis uz citiem medību laukiem devies pirms 14 gadiem. Ģimenē uz karstām pēdām ienācis jauns Amazones papagailis Irēna.

“Nav pārāk lieli. Nav tā kā aras, bet pa vidu. Tā kā lieli baloži vai vārnas. Naktī viņš ievelk to galvu starp spārniņiem uz muguras, tad viņš ir pilnīgi zaļa bumbiņa. Zaļš. Bet, kad izpleš spārnus, tur ir visas varavīksnes krāsas,” priecājas saimnieks.

Raimonds atviegloti nopūšas, jo viņu ģimenē nevienam nav alerģijas, kas ir visbiežākais iemesls, kāpēc mājās nevar turēt papagaiļus. Irēna tiek uzmanīta, lai viņa pēkšņi uz savu galvu nedotos neatļautā ceļojumā.

“Ja mums visi logi durvis vaļā, mēs viņu pieāķējam ar siksniņu pie kājiņas – gredzentiņu uzlikuši esam. Lai nesatraucas un neaizlaižas prom,” stāsta Raimonds Bartaševičs.

Irēnas saimnieks ir pārliecināts, ka papagaiļiem nav laika izjūtas. Ar pilnīgi vienādu attieksmi viņš sagaida gan ģimenes locekļus, kurus nav redzējis pāris dienas, gan tos, kas mājās nav bijuši veselu gadu. Taču, kā Irēna uzvedas viņu prombūtnes laikā, Raimonds var tikai minēt, lai gan kaimiņi līdz šim sūdzējušies nav.

“Kad mēs aizbraucam kādreiz atvaļinājumā un nāk cilvēks te apliet puķes un ko, tad pa nakti papagailis nav nosegts, un es pieņemu, ka tad, kad saule lec un riet, kā tas dabā pieņemts, viņiem ir tā sapulce. Tad iespējams ir šausmas. Bet nu, ko lai dara?“ komentē Raimonds Bartaševičs.

Papagaiļa saimnieks neuzskata, ka par šiem putniem būtu sarežģīti un grūti rūpēties. Tomēr viena no Irēnas rakstura īpašībām liek ģimenei lauzīt galvu.

„Mums ir jārēķinās ar to, ka neviens nedrīkst vispār dusmoties. Dusmoties nedrīkst, jo putniņš ir kā telepāts, viņš ļoti fiksē skaņas, tembrus. Ja kāds paceļ balsi, bet to nedrīkst darīt, jo viņš ļoti piedalās tajā diskusijā ļoti. Un viņam balss ir visskaļākā. Tā ir problēma, kad tu atnāc mājās kādreiz bezgala noguris un viņš grib komunicēt, draudzēties un nezina ko. Un pastāstīt viņam, lai liek mieru nav iespējams. To nevar izdarīt,” atklāj Raimonds Bartaševičs.

Raidījumu atbalsta