Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem: Kā situāciju kontrolē atbildīgā institūcija

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kas ir nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem? Kā situāciju kontrolē atbildīgā institūcija – Pārtikas un veterinārais dienests un vai dzīvnieku pavairotāji un mocītāji saņem sodus? Raidījuma viesis: Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem iedzīvotāji parasti vispirms ziņo pašvaldības policijai, kas uz notikuma vietu izbrauc nekavējoties. Bet no pagājušā gada jūlija pašvaldības policijai šajā jomā ir krietni vien samazinātas likumiskās pilnvaras, atstājot galveno teikšanu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ziņā, stāsta Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks.

Uzsāk procesu mēs nevaram, veikt procesuālu darbību - izņemšanu, pierādījumu izņemšanu mēs arī nevaram, mums ir jāpārtrauc, ir jābrīdina par attiecīgo atbildību, jānoskaidro iespējamās personas, kas varētu būt saistībā To attiecīgi reģistrējam un maksimāli ātri, tajā skaitā elektroniski, informējām Pārtikas un veterināro dienestu," norāda Egils Vidriks.

Darbadienā uz policistu sniegto informāciju PVD inspektori reaģē savlaicīgi, citādāk ir, ja pārkāpums notiek brīvdienās, svētku dienās vai ārpus darbalaika. Pret radušos situāciju ļoti kritiski izsakās dzīvnieku aizsardzības biedrības Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere. Biedrība, kam arī ikdienā iedzīvotāji ziņo par nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem, steidz viņam palīgā un informē PVD.

"Ja mēs piektdienas vakarā pulksten sešos konstatējam, ka dzīvnieks, kāda mums ir bijusi situācija, ir piekārts aiz kakla siksnas pie tilta apakšā zem tilta. Pie zemes skarās klāt tikai viņa pakaļējās kājas. Ko tad? Vai pēc Pārtikas veterinārā dienesta domām šim dzīvniekam tur jākarājas līdz pirmdienas pulksten 9 rītā?" vaicā Gundega Bidere.

Pērn rudenī raidījums "Ķepa uz sirds" un biedrība "Ķepu ķepā" bija mājās Ozolnieku pusē, tur kāds saimnieks turēja mājdzīvniekus antisanitāros apstākļos, pusbadā, ar redzamām veselības problēmām. Pa lūžņiem pilnu pagalmu skraidīja apmēram 20 suņi un kucēni.

"Zvanījām Pārtikas un veterinārajam dienestam, viņi paziņoja, ka viņiem šobrīd nav iespējams ierasties, nav laika, lai arī ir viņu darbalaiks. Mēģiniet ar to cilvēku pa labam sarunāt, lai viņš jums šos dzīvniekus atdod. Es likšu kā piemēru citu situāciju: kaimiņš ziņo par to, ka civilvīrs sit nost savu sievu un policija atbildēs - nu pamēģiniet parunāt ar to kaimiņu, pastāstiet, lai viņš tā nedara. Pastāstiet viņam, ka tas nav labi," komentē Gundega Bidere.

Nesen "Ķepu ķepā" pārstāvji atkritumu konteinerā atrada izmestu divos polietilēna maisos iepakotu, bet vēl dzīvu kaķēnu. Lieta ar visiem dokumentiem, novērošanas kameru ierakstiem, tika nodota Pārtikas un veterinārajam dienestam pārliecībā, ka dzīvības atņemšanas mēģinājumu atbildīgais dienests kvalificēs kā Krimināllikuma pārkāpumu. 

"Ņemot vērā, ka neiestājās dzīvnieka nāvē, viņi uztaisīja šo lietu nevis kā kriminālatbildību saimniekam, bet kā administratīvo lietvedību - labturības normu pārkāpums," norāda Gundega Bidere. "Dzīvnieks ir tieši tikpat neaizsargāts, cik neaizsargāts ir mazs bērns vai sieviete ir nokļuvusi varmākas rokās. Pārtikas un veterinārais dienests to spītīgi nevēlas saskatīt."

Sintija Ozoliņa ir brīvprātīgā dzīvnieku glābēja, kura galvenokārt pievērš uzmanību nelegālajiem suņu pavairotājiem un labprāt līdzīgu ieinteresētību problēmās sagaidītu no atbildīgās valsts institūcijas, - Pārtikas un veterinārā dienesta. Nesen Sintija, savācot dažādus pierādījumus, ziņojuši dienestam par nelegālu franču buldogu šķirnes pavairotāju, kura pretēji Ministru kabineta noteikumiem suņu mammai ļāvusi laist pasaulē kucēnus ar dažu mēnešu starpību. Lai nedarītu pāri kucītes veselībai, noteikumi paredz, ka starp kucēnu metieniem jābūt vismaz gadam.

"Uzrakstījām kopīgiem spēkiem iesniegumu PVD, uz ko mēs saņēmām atbildi, ka PVD ir apsekojis pavairotāja dzīvesvietu, konstatēja, ka pavairotāja nav izpratusi likuma būtību, un attiecīgi PVD nav šo traktējis kā pārkāpumu un nepiemērojis sodu. Vai jūs uzskatāt, ka PVD inspektori pietiekami labi orientējas normatīvajos aktos, spēj to pareizi interpretēt un vai tas ir izdarīts šajā situācijā?" jautā Sintija Ozoliņa.

Turklāt dzīvnieku glābējai šķiet nepieņemama situācija, kad atbildīgais dienests uz konkrētu rīcību ir gatavs tikai tad, ja no malas tiek pienesti klāt pierādījumi. PVD atbild, mēs neesam policija.
"Mēs rakstījām šai pavairotājai telefoniski ziņas WhatsApp, mēs to visu saglabājām un sūtījām PVD, jo viņi jau bez pierādījumiem būtībā nedara neko," bilst Sintija Ozoliņa.

Sintija uzsver, ka mūsu valstī ir izveidojusies paradoksāla situācija, oficiālajiem suņu audzētājiem uzraudzība ir stingra, savukārt nelegālie audzētāji var nesodīti atļauties visu, nebaidoties brīvi publicēt sludinājumu portālos un sociālajos tīklos ziņas, ka tiek pārdoti kārtējie kucēni.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumu atbalsta: