Kāpēc, pērkot šķirnes kucēnu vai kaķēnu, ir vajadzīgi ciltsraksti? Kas jājautā audzētājam pirms kārotā pirkuma un kāpēc tik daudzi joprojām par dārgu naudu pērk jaukteņus un slimus dzīvniekus, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds kopā ar kinoloģi un suņu audzētāju Ilzi Pētersoni-Godmani.

Sludinājums: Pārdod franču buldoga kucēnus ar dokumentiem. Cena – 700 eiro.

Saruna: - Sakiet, ciltsraksti ir viņiem?

- Nē, viņiem nav. Mēs paši viņus esam…, kuce mums ir nākusi no Ventspils rajona. Puika nācis no Olaines puses. Un viņiem arī nebija tie ciltsraksti it kā. Iepriekšējā saimniece, kas mums pārdeva to kuņu, viņai pašai vairs it kā nav, viņai vairs nav to ciltsrakstu, jo viņa nenodarbojas vairs ar to suņu audzēšanu.


Otrs sludinājums: Skaisti jorku kucēni var doties pie saviem saimniekiem. Ir pase un potes un mikročips. Cena – 500 eiro.
Saruna: - Kas viņiem ir tie vecāki?

- Kā jūs to domājat?

- Kā audzēti? Ar ko pāroti? Kas ar ko?

- Nu tur rakstīts Jorkšīras terjeri. Viņiem nav, nevar būt ciltsraksti, tāpēc, lai būtu sunītim ciltsraksti, pirms notiek pārošana, sunītim ir jāiziet noteiktas vairākas izstādes. Puisītim arī jābūt ar tādiem pašiem izstāžu vērtējumiem.

Vēl viens sludinājums: Pārdod labradoru kucēnus, 1 mēnesi vecus par 700 eiro.

Saruna: - Tētis ir ar ciltsrakstiem, mammai netaisījām ciltsrakstus.

- Tātad kucēniem pašiem arī nav? -

Taisīs, taisīs. Protams.

- Tas atsevišķi maksās, šie ciltsraksti? Ciltsrakstus mēs netaisīsim. Taisīsim pases, taisīsim potes un visu tālāk. Ciltsraksti tas ir, kad klubā jāsastāv. Mēs neesam nevienā klubā.

Kad pie veterinārārstes Daigas Bokvaldes pirmajā vizītē atnāk kucēns vai kaķēns, viņas uzdevums ir novērtēt jaunā pacienta veselības stāvokli pēc ārējā izskata

– vai visi parametri atbilst dzīvnieciņa vecumam, vai viņam nav kādu parazītu. Nākamais solis ir dokumentu apskate, cik pareizi tie aizpildīti un noformēti. Tas ir pirmais signāls, kas ļauj spriest, cik rūpīgs un godprātīgs ir dzīvnieku audzētājs.

“Tālāk, protams, izjautājot saimniekus, es prasu, kur jūs dzīvnieku pirkāt, vai jūs bijāt mājās, vai zināt, kur dzīvo mammīte. Vai jums patika šie cilvēki, vai jums patika šī vieta, kur pērkat. Vai arī jūs satikāties pie lielveikala stūra, iedeva dzīvnieku, jums atdeva 300 eiro un tad jūs tik sākat domāt, ko jūs esat izdarījuši,” skaidro Daiga Bokvalde.

Lai arī šobrīd var iegūt visa veida informāciju par iekārojamo šķirni, saimnieki visbiežāk savu nākamo ģimenes mīluli izvēlas emociju iespaidā. Šo apstākli izmanto vieglas peļņas kārotāji, kas sapāro dzīvniekus, neņemot vērā šķirnes īpatnības. Daiga Bokvalde var nosaukt divas šobrīd ļoti populāras šķirnes – suņu cilvēki ir iecienījuši franču buldogus, bet kaķu mīļi ļoti vēlas Skotu nokareno ausu kaķus.

“Šiem kaķiem ir tāda īpatnība, ka viņus nevar pārot kaķei un runci abus ar nokarenajām ausīm. Vienam jābūt stāvausu un vienam jābūt nokareno ausu, un manā praksē ir gadījums, kur visticamāk ir sapāroti šādi divi nokareno ausu kaķi, jo kaķim ir ārkārtīgi liela locītavu ekstremitāšu un kāju deformācija. Viņam ir ļoti, ļoti grūti staigāt. Viņš praktiski trīs gadu vecumā dzīvo uz pretsāpju līdzekļiem,” atklāj Daiga Bokvalde.

Arī franču buldogus ārste raksturo kā sarežģītu šķirni jau pašu par sevi. Tādēļ, ja saimnieks iegādājies sunīti pie neapzinīga un pavirša audzētāja, veselības problēmas suņa dzīves laikā ir neizbēgamas.

“Viņu lielāka problēma ir tas, ka viņiem ir ļoti liela nosliece uz alerģijām. Bērnībā sākas kā barības alerģijas un pēc tam pāraug hroniskajā dermatītā. Un otra – ārkārtīgi lielā problēma ir elpceļu problēmas. Viņiem ir šauras nāsis, lielas mīkstās aukslējas, tikko gaisa temperatūra paaugstinās virs 20 grādiem, viņi praktiski nevar paiet – viņi smok. Viņi nevar paelpot. Tad viņiem ir jāveic attiecīgas operācijas, lai šo problēmu risinātu. Protams viņa neuzlabojas līdz galam, viņa tikai daļēji uzlabojas,” norāda Daiga Bokvalde.

Taupot līdzekļus, iegādājoties konkrētas šķirnes suni vai kaķi, saimnieki nākotnē, rūpējoties par lolojuma veselību, visbiežāk samaksā daudzkārt vairāk. Turklāt, saprotot, ka nopirkuši vārda vistiešākajā nozīmē “kaķi maisā”, saimniekiem parasti ir divas atbildes.

“Tas, ko viņi bieži man saka – jā, kad mēs nopirkām mēs izlasījām un sapratām. Nebija labi tā darīt. Otra daļa saka – bet varbūt mums paveiksies, un nebūs tik traki,” bilst Daiga Bokvalde. “Protams, ja suns ir pirkst no nopietnas audzētavas, tad iespējas, ka viņam būs veselības problēmas ir, bet viņas tomēr ir daudz mazākas nekā šiem te mirkļa pirkumiem, sākot ar to, ka ir pilnas ausis ar ērcēm, pilns vēders ar tārpiem. Pēc tam sākas caureja, ko nevar sakārtot. Ja pirkums ir pārdomāts un nopietns, tad dzīvnieku veselības kvalitāte atšķiras.”

Raidījumu atbalsta: