Raidījumā Ķepa uz sirds turpinām pagājušajā nedēļā aizsākto sarunu par mīluļu ciltsrakstiem un veselības pārbaudi. Kāpēc pirkt lēti šķirnes dzīvnieku bez dokumentiem pēc tam izrādās neprātīgi dārgi, vai mīluļa iegādē ciltsraksti ir minimālais garants viņa veselībai un kāpēc lēti nopirkt kvalitatīvi nav iespējams? Skaidro  veterinārārste Valērija Guseva.

Lāsmas ģimenē Bavāriešu asinspēdu dzinējsuni ņēmuši nevis lai piedalītos izstādēs, bet gan medībās. Tādēļ arī saņemtos ciltsrakstus uztvēruši tā – starp citu. Ārstējošais vetārsts atklājis, ka viņam ir vēl viens pacients no tā paša metiena, ar līdzīgām veselības problēmām. Lāsma sazinājusies ar otra sunīša saimnieku un kopīgi centušies komunicēt ar audzētāju, kas nav atzinusi, ka suņiem būtu veselības problēmas, jo pieļauta nolaidīga rīcība no viņas puses.

Turklāt, kā vēlāk atklājās, ciltsraksti suņiem ir viltoti. Pēc smaga ārstēšanās kursa četrus gadus vecajam sunim joprojām ik pa laikam iedzimtā slimība par sevi atgādina.

Meklējot mājas mīluli, ciltsraksti un čempiona tituls nav bijis Lienas un viņas vīra mērķis. Atrodot sludinājumu, ka var iegādāties franču buldogu, abi devušies satikt pārdevēju netālu no leišu robežas. Ar franču buldogu kopā ieguvuši arī potēšanas pasi un apliecinājumu, ka suns ir čipēts. Pēc neilga laika jaunajam ģimenes loceklim sākušās veselības problēmas. Dodoties pie vetārsta saimnieki sākuši pievērst uzmanību arī potēšanas pasei. Galu galā arī čipa esamība izrādījušies meli. Pārdevēja, protams, vairs ar klientiem nekomunicēja.

Arī Nellija savu bīgla kucēnu atrada sludinājumu portālā. Audzētāja lolojumu viņai pārdeva par 900 eiro. Pie audzētājas Nellija redzējusi vēl vismaz septiņu šķirņu kucēnus. Trīs mēnešu laikā, kopš suns ir pie Nellijas, pie dažādiem vetārstiem suns ir vests septiņas reizes, tagad gaida rindā uz astoto, tomēr galīgā diagnoze sunim vēl nav noteikta. Veterinārie pakalpojumi Nellijai jau ir izmaksājuši ap 500 eiro.

Jo populārāka šķirne, jo vairāk iespēju nokļūt negodprātīga audzētāja valgos, stāsta veterinārārste Ilze Pētersone. Katram vetārstam ir savs pulciņš pacientu, kam ir dažādas kaites, kas radušās nepārdomātas pārošanas rezultātā. Visbiežāk cieš tās šķirnes, kas ir problemātiskas un jūtīgas, pat tad, ja audzējot ir ievēroti visi noteikumi un standarti.

Izdevumi, ko prasa vetārstu apmeklējumi nereti pat trīskāršo tās izmaksas, ko saimnieki ietaupa, nepērkot dzīvniekus no pārbaudītām audzētavām. Turklāt šiem pacientiem kaites labākajā gadījumā var apārstēt, lai dzīvnieks jūtas komfortablāk, bet izārstēt nevar. Līdz ar to izdevumi būs visu mīluļa mūžu.

Tomēr visi mūsu aptaujātie dzīvnieku saimnieki ir izvēlējušies neziņot par piedzīvoto un pārdzīvoto dzīvnieku labturības uzraugam – Pārtikas un veterinārajam dienestam. Bīgla saimnieces Nellijas viedoklis, visticamāk, raksturo visu saimnieku domas un sajūtas.

Visbiežāk negodprātīgo audzētāju upuriem trūkst pirkuma apliecinošu dokumentu, tādēļ viņi izvēlas neziņot – skaidro PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.

Raidījumu atbalsta:

 

Raidījumu atbalsta: