Raidījumā Ķepa uz sirds šoreiz saruna par zirgiem: kāpēc barot svešus zirgus ir bīstami, kāpēc zirgs baidās un kas mums jāzina, tam tuvojoties? Jā, un vai zirgiem arī salst? Raidījumā viešņa zirgu staļļa „Augusta stallis” īpašniece Iveta Dzērve.

Šī gada 1.jūlijā Latvijā bija reģistrēti 8237 zirgi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vidēji gadā veic 1000 - 1500 zirgu labturības pārbaudes. Speciāli šo dzīvnieku labturības pārbaudes dienestā netiek plānotas. Kad PVD darbinieki inspicē novietnes un fermas, tiek pārbaudīts arī, kādos apstākļos tur mīt lauksaimniecības dzīvnieki. Tieši zirgu labturību pārbauda, ja saņemtas sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem.

“Cilvēki – ne tikai kaimiņi, braucot pa ceļu, braucot ciemos, redz, ka dzīvnieki ir ārā. Ļoti bieži reaģē, zvana. Saka, ka dzīvnieki atrodas ārā. Ir auksts laiks. Varbūt viņiem liekas, ka dzīvniekiem nav barības vai ūdens,” stāsta PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Rudīte Vārna.

Dienests arī turot roku uz pulsa par notiekošo tādos staļļos vai saimniecībās, kas jau vairākkārtīgi ir nonākuši inspektoru redzeslokā ar dažādiem pārkāpumiem zirgu labturībā. PVD vērtē rikšotāju labturību, atbilstoši lauksaimniecības dzīvnieku vispārējām labturības prasībām, kas minētas MK noteikumos.

„Vai nav sapītas kājas, vai nav piesieti ilgstoši, vai necieš badu, vai ir barība, vai ir ūdens. Vai ir kur patverties zirgiem. Vai nestāv ziemā salā ārā visu laiku. Vai viņiem ir stallis. Kādi apstākļi, vai stallis ir iztīrīts,” skaidro Rudīte Vārna.

Zemkopības ministrijā atzīst, ka īpaši pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums tieši par zirgu labturības prasībām un ir panākta vienošanās, ka “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” iesūtīs Zemkopības ministrijai savu redzējumu normatīvā akta regulējumam par zirgu labturības prasībām. Tad tiks rīkotas diskusijas, lai lemtu, vai jāpilnveido pašreizējās lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības, vai jāizstrādā atsevišķs regulējums zirgu labturībai. “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas” vadītājs Guntis Rozītis uzskata, ka Latvijā zirgu audzētāji  lēnām, bet tomēr arvien vairāk izglītojas un padziļināti apgūst vajadzīgās zināšanas par šo skaisto dzīvnieku audzēšanu un labturību.

„Daudzi ir sapratuši, ka zirgam vajag daudz svaiga gaisa. Un lielākoties zirgu audzētāji tagad tos zirgus tur svaigā gaisā,” atzīst Guntis Rozītis. „Bet nedaudz atkal tāda problēma, ar ko es vismaz neesmu sevišķi apmierināts, ka zirgus briesmīgi sedz ar segām.”

Zirgkopības speciālists atzīst, ka salīdzinoši ar nesenu pagātni, mūsdienās zirgi nonākuši vairāk jauniešu aizbildniecībā.

„Mēs tā daļēji sakām, ka zirgs ir pārgājis tādā, es pat teiktu ne sevišķi korekti – meitenīšu pārziņā,“ vērtē Guntis Rozītis. „Jo  bērni ir tie, kam tas dzīvnieks patīk. Un tad viņi ir tie, kas iesaista savu ģimeni, savus vecākus, un noslēdzas viss ar to, ka man vajag pašam savu zirgu. Tad es varu rīkoties, kā ar savu īpašumu. Bet, ja es nodarbojos kaut kādos klubos utt., tad to nosaka klubs, kā to zirgu izmantot.”

Šogad Latvijas šķirnes zirgkopība atzīmēja 100 gadu jubileju. Mūsu valstī šobrīd darbojas trīs Eiropas subsidētas programmas, kas paredzētas Latvijas zirgu šķirņu saglabāšanai.

„ Lai mums visa tā zirgkopība neizvirzītos vienā virzienā – tikai sporta zirgu audzēšanā. Mēs viņu vēl saucam par ģenētiskā resursa saglabāšanu. Tās īpatnības – katrai nācijai ir nedaudz atšķirīgi tie zirgi. Nav tā kā visā Eiropā audzē vienu sporta zirgu,” norāda Guntis Rozītis.

Lai arī tagad Latvijā galvenokārt zirgus izmanto jātnieku sportā, šur tur vēl laukos varot redzēt, ka zirgs var būt arī uzticams palīgs dažādos darbos.

„Es principiāli savā ģimenē saku – kartupelim ir pavisam cita garša. Es viņus apkopju, vai izdzenu vagas, vai aizaru vagas ar zirgu. Meitai ir sporta zirgi, jūdzam vienu sporta zirgu spīļarklā un aizvagojam dārziņā kartupeļu vagas ar zirgu. Lai arī tas būtu nedaudz etnogrāfiski un varbūt uzspēlēti pat,” bilst Guntis Rozītis.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumu atbalsta: