Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kāpēc tik daudzus vilina haskija skaistās un zilās acis? Ko cilvēki nezina par šo sarežģīto šķirni un kāpēc haskijs ir piemērots suns tikai retajam? Raidījuma viešņa 12 haskiju saimniece Gundega Pumpure.
 

Dzīvnieku patversmē “Mežavairogi” haskiju šķirnes suņi ir vieni no visbiežākajiem jaunpienācējiem – gan tīri šķirnes suņi, gan jaukteņi. Tas liecina vien par to, ka cilvēkiem ļoti patīk mazie, pūkainie haskiju suņu bērni kas uzlūko savu nākamo saimnieku ar skaistām, zilām acīm.

“Nonāk daudz, jo visiem liekas, ka viņi ļoti skaisti ir, bet ar vienu skaistumu ir par maz. Tomēr jāsaprot, ka viņi ir diezgan grūti audzināmi. Līdz ar to cilvēks viļas ar to, ka viņš skaists suns. Sāk mazāk pieskatīt. Suns, ja viņu nepieskata, viņš sāk klaiņot. No tā rodas attiecīgi visas pārējās sekas,” stāsta patversmes “Mežavairogi” pārstāve Kristīne Kalniņa.

Visbiežāk suņus atrod vienkārši klaiņojam, reti saimnieki atved haskijus uz patversmi paši. Tajās reizēs stāsts parasti ir par dzīves vietas maiņu, vai pat pārcelšanos uz ārzemēm. Tikai izņēmuma gadījumos saimnieki vaļsirdīgi atzīst, ka suns ir nevaldāms.

“Parasti jau mēs uzdodam zināmus konkrētus jautājumus, protams, ka to ir grūti noslēpt. Protams, ka cilvēki pēc tam saprot, ka viņi netiek ar to suni galā. Diemžēl cilvēki domā, ka var paņemt haskiju uz laukiem, tur viņš ir daudz izskraidījies, bet haskijs aizskrien pie kaimiņiem, tur ir vistas, tur ir citi dzīvnieki, kas viņam liekas kā rotaļlietas, protams, ka kaimiņi nav par to priecīgi.Nu tā ir haskiju daba,” skaidro Kristīne Kalniņa.

Pat, ja nākamie saimnieki ir bijuši informēti, ka haskijs nav no viegli audzināmajām suņu šķirnēm, tik un tā izvēlējušies par savu ģimenes mīluli tieši haskiju, ar domu -gan jau velns nav tik melns kā viņu mālē. Ja kāds izsaka vēlēšanos adoptēt no patversmes haskiju, patversmes darbinieki ļoti rūpīgi viņu izjautā un izsver visus par un pret, vai iespējamie saimnieki ir gatavi rūpēties par šīs šķirnes suni. Turklāt noteicošo lomu ne vienmēr spēlē tas, vai saimnieks vedīs suni uz dzīvokli vai privātmāju ar plašu dārzu.

“Mums ir arī haskiji, ko adoptēja uz dzīvokli un brīnišķīgi viņš dzīvo. Tur ir galvenais, lai cilvēkam ir pietiekami daudz šī laika resursa, ko veltīt šim dzīvniekam. Viņam ir jāmāk sadzīvot, gan dzīvot kopā ar to suni. Tā ir tāda suga, kas tiešām prasa to uzmanību, mīlestību,” norāda Kristīne Kalniņa.
Dzīvnieku patversmes darbiniece uzskata, ka situācija neuzlabosies, kamēr vien visi šīs suņu šķirnes audzētāji nekļūs godprātīgāki, stāstot pircējiem par haskijiem visu, kā ir.

“Jāskatās, varbūt haskiju audzētājiem būtu jāpiedomā, vai vajag tik daudz tos suņus radīt. Varbūt varētu to deficīta sajūtu saglabāt, lai nav. Jo cilvēkiem ļoti mānīgs tas priekšstats. Ka tikai skaists sunītis un forši,” vērtē Kristīne Kalniņa.

Tiesa, šobrīd populāros sludinājumu portālos nav daudz piedāvājumu iegādāties haskiju šķirnes kucēnus. Taču tajos, ko var atrast, visos kucēni raksturoti ka skaisti, mīlīgi, labestīgi, rotaļīgi un draudzīgi gan ar bērniem, gan citiem dzīvniekiem.

Tomēr sev par patīkamu pārsteigumu jāatzīst, ka visi sazvanītie haskiju piedāvātāji brīdina, ka sunim jāvelta laiks, un iesaka dažādus variantus, kā dzīvokļa īpašniecei, kas vēlas sev mājās haskiju, vislabāk būtu jārīkojas.

“Vislabākais, ja tu aizej prom no mājām, ja dzīvokļa variants, ir jānopērk tāds krātiņš, ar ēdienu iekšā, lai viņš nesagrauž. Līdz gadam viņi grauž taču visu. Ir jāiedod kauli, gaļa, lai viņš tur ņemas,” skaidro audzētājs. “Viņi nav dzīvokļa suņi. Viņi ir darba suņi. Ja jūs esat gatava braukt ar riteni visu dienu ar viņu vai skriet, tad jā. Ja nē – tad viņš jums sāks ārdīties pa māju un grauzt laminātu un bojās mēbeles.”

Vēl viens sludinājums: 8 gadus vecs haskiju puika meklē gādīgus saimniekus. Sazvanot noskaidrojas, ka iemesls ir visierastākais.

“Dzīvesvieta mainās. Apstākļi mainās pašiem. Nebūs piemērot vieta sunim. Priekš haskija ļoti mierīgs. Meitene – tā bija nepaklausīgāka, tā bija vairāk kā tagad raksturo to haskiju, jo viņi sen atpakaļ sākumā ir mazliet skolā pagājuši,” norāda saimnieks.

- Cik daudz ara viņu jānodarbojas dienas laikā?

- Ar haskiju? Nu praktiski aiziet pa dienu pāris stundiņas, lai viņš dabū izskrieties - 2, - 3 stundas.

- Neklaiņo? Pie kaimiņiem neiet?

- Nē, nē, nē, nē…

- Nokodis kādreiz ir kādu? Viņi jau dikti medīgi ir tie suņi.

- Nu šis nē.