Cilvēki atgriežas darbos un skolā, atstājot suni mājās vienu. Kāpēc suns rej un demolē, kad palicis viens un kā saimnieks pats mīlulim veido atkarību no sevis, raidījumā Ķepa uz sirds skaidro kinoloģe, suņu apmācības trenere Zaiga Zvirbule.

Pandēmijas gadā, kad daudzi strādāja no mājām, katram suņu saimniekam mīluļu uzvedība sagādājusi diametrāli pretēja rakstura problēmas. Lote nav Elīnas ģimenē pirmais suns, tomēr tik lielu maza auguma rējēju saimniece satikusi pirmo reizi.

“Lotei bija tāda tendence ļoti riet. Viņa vēroja ārā notiekošo uz ielas caur balkona stikliem un ar savām rejām parādīja cilvēkiem, ka viņai nepatīk, ka viņi iet garām. Tā būšana mājās bija ļoti traucējoša, jo Lote nepārtraukti rēja, esot mājās. Un strādāt no mājām pandēmijas laikā bija ļoti grūti,” atklāj Elīna.

Suņu uzvedības eksperts ieteicis Loti vest uz suņu skolu, lai sakārtotu saimnieces un suņa attiecības. Iemācīt, ka noteicošais vārds mājās pieder saimniekam. Nekādā gadījumā suņa rejas ignorēt nedrīkst.

“Katru reizi aizrādīt uz riešanu. Nepārtraukti aizrādīt, lai gan sākumā likās, ka tam nav jēgas, jo turpina riet. Iet, piemēram, mūsu situācijā priekšā tām balkona durvīm. Stāties starp to kairinājumu,” stāsta Elīna.

Pamazām metode nostrādāja un Lote tagad rej daudz mazāk.

Rio saimniece Rita savukārt ar bažām gaida brīdi, kad no attālinātā mājas režīma būs jāatgriežas birojā. Rita savu mīluli Rio adoptējusi no patversmes, kad kucēnam bija divi mēneši. Pavisam drīz sunim būs gads. Iespējams tāpēc, ka pandēmijas laikā Rita, strādājot no mājām, bija ar suni kopā visu laiku, Rio nav ar mieru mājās palikt viens.

„Es viņu nevaru atstāt uz pāris stundām. Man bija gadījums, kad es viņu atstāju vienu pašu. Un viņš man sagrauza durvis. Ārdurvis. Un tās bija tikai 30 minūtes,” stāsta Rita.

Abi ir apmeklējuši gan suņu skolu, gan Rita individuāli konsultējusies ar kinologu, kā iemācīt sunim palikt mājās vienam. Proti – izejot no telpas, aizvērt durvis, nogaidīt, lai suns nerej, un tad – atvērt durvis un iedot sunim par labu uzvedību kādu našķi. Laika sprīdi, kamēr suns istabā ir viens, pamazām palielināt.

„Tas,protams, mājās strādā, kamēr esmu dzīvoklī un aizvērusi kādas istabas durvis, tas strādā. Bet tiklīdz es izeju ārā no dzīvokļa, viņš zina, ka es neesmu dzīvoklī. Tad viņš no sākuma rej. Kādu laiku rej. Un pēc tam klusums. Pēc tam atnāku mājās jau ir tāda suņa smaka, kura iepriekš nav bijusi. Tas ir stress, adrenalīns, vai nu kas. Un, protams, visas savas dusmas, savu stresu, viņš ir izlicis uz durvīm. Durvis ir apgrauztas,” pieredzē dalās Rita.

Ritai pavisam drīz būs jāatgriežas birojā, taču nespēj iedomāties, kā varēs iet uz darbu, jo Rio viens nav atstājams. Arī tagad, lai izietu ārpus mājām kaut vai uz pāris stundām, Rita savu palielā auguma mīluli visur nevar ņemt līdzi. Tāpēc ir spiesta rīkoties tieši tā, kā dara mazu bērnu vecāki.

„Tagad, kad man vajag viņu atstāt vienu, es meklēju kādu, kas var atnākt pieskatīt – vai tā ir ome, vai mamma, vai kāds cits ģimenes loceklis,” turpina Rita.

Rita pieļauj, ka par vēlu sākusi domāt, kā risināt situāciju, kad sunim būs jāpaliek vienam, jo līdz šim tas nešķitis aktuāli. Kad suns ir kopā ar aukli, un Rita pārrodas mājās, Rio nav vis vienkārši priecīgs, bet viņa emocijas burtiski mutuļo.

Raidījumu atbalsta: