Ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrības kļūst arvien polarizētākas un nepieciešamība pēc drošības kļūst arvien aktuālāka, Eiropas Savienībā ir nepieciešami nopietni uzlabojumi — pretējā gadījumā pastāv risks, ka tā kļūs vēl sašķeltāka.

Kad uzsākām šo raidierakstu un devāmies ielās, lai jautātu Eiropas Savienības pilsoņiem, kādas ir viņu cerības un bažas par Eiropas nākotni, saņēmām atbildes, kas mūs pārsteidza. Proti, uzzinājām, ka daudzi ir nobažījušies par Eiropas vienotību un Eiropas Savienības (ES) iekšējās kohēzijas saglabāšanu. Un daudzi minēja Ungārijas un tās līdera Viktora Orbāna piemēru.

Šajā Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” raidierakstā „Ko Eiropa var sniegt?” vērtējam, kā padarīt Eiropu vienotāku?

Lūk, kāda igauņa viedoklis Tallinā.

„Manuprāt, lielākais izaicinājums ir Ungārija kā fenomens. Nevis Ungārija kā atsevišķa valsts, bet pati parādība. Vai šajā gadījumā noteikti ir jāturpina būt kopā, vai arī jāsaka: “Labi, tu ej savu ceļu, mēs iesim savu?” Ja viena puse pastāvīgi turpina uz to uzstāt, tad šķiršanās šķiet gandrīz neiespējama.”

Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstis paudušas bažas, ka Orbāna valdība īsteno politiku, kas grauj tiesu neatkarību, ierobežo preses brīvību un ierobežo pilsonisko organizāciju darbību.

Varšavas Universitātes Eiropas centra profesoram Bogdanam Goraļčikam nav pārsteigums, ka Ungārijas premjerministrs Eiropas Savienības kārti izspēlē netaisnīgi.

2018.gadā Eiropas Parlaments pret valsti uzsāka tā saukto 7.panta procedūru — mehānismu, kas paredzēts, lai risinātu nopietnus un pastāvīgus Eiropas Savienības vērtību pārkāpumus no dalībvalstu puses. Un Eiropas Savienībai ir jāturpina šī procedūra, saka Ana Bojinoviča Fenko, Ļubļanas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes starptautisko attiecību profesore.

Bet ungāru politologs Zoltāns Ceglēdi nav pārliecināts par ideju par ekonomiskām sankcijām pret savu valsti. Viņš uzskata, ka Ungārijas dumpīgās uzvedības iemesli meklējami Eiropas Savienības nepilnīgajā darbībā. Lai cīnītos pret nespēju būt vienotiem, ir būtiski jāreformē veids, kā Eiropas Savienība darbojas, lai padarītu to elastīgāku, lai nodrošinātu dalībvalstīm lielāku elastību attiecībā uz integrācijas pakāpi, kādu tās vēlas redzēt Eiropas Savienībā.

Pēc Ceglēdi domām, daži Eiropas iedzīvotāji patiešām jūtas neērtāk attiecībā uz noteiktiem jautājumiem, kuros citas valstis pieprasa progresu, piemēram, seksuālo minoritāšu tiesību veicināšana, kā tas redzams Polijā. Tāpēc viņš uzskata, ka “divu ātrumu” risinājums ļautu šīm valstīm izvairīties no apņemšanās risināt problēmas, kuras, viņuprāt, neatbalsta to iedzīvotāji.

Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga atzīst, ka Eiropas Savienības funkcionālo neefektivitāti var sajaukt ar šķelšanos. Politiski būtiskiem lēmumiem, īpaši ārlietu, aizsardzības, budžeta vai tieslietu jomā, 27 dalībvalstu viedokļi prasa absolūtu vienprātību. To parāda Eiropas Savienības atbilde uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Lielākā daļa cilvēku, kurus intervēja mūsu radiostacijas, piekrīt tam, ka iemesli, kāpēc Eiropas Savienībā ir jāveic reformas, pastāv. Vēl jo vairāk,  lai veiksmīga būtu arī nākotnes Eiropas Savienības paplašināšanās ar jaunām valstīm.

Eiropas Savienībai turpinot attīstīties un saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, ir notikušas diskusijas par iespējamo tās līgumu reformu, lai varētu risināt dažādas problēmas, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, piemēram, stiprināt Eiropas Savienības lomu tādās jomās kā aizsardzība un drošība, uzlabot atbildību pret demokrātiju un imigrācijas un patvēruma jautājumu risināšanu, kā arī tās pārvaldības uzlabošanu.

Jautājums par to, kā saglabāt Eiropas Savienības vienotību, atgriežas pie jautājuma par to, kas ir ļāvis Eiropas Savienībai izdzīvot līdz mūsdienām? Kopīgu vērtību, iestāžu, politikas un ekonomiskās integrācijas kombinācija, kas saista Eiropas Savienības valstis.

Pirmkārt, tās vieno Eiropas valstu nesaraujamie likteņi, kas ir saistīti ar ģeogrāfiju un ģeopolitiskiem apsvērumiem. Tie ir veicinājuši arī kopīgu šo valstu vēsturi, kas nereti šajā kontinentā, kas piedzīvojis divus pasaules karus, ir bijusi nemierīga.

Šis ģeogrāfiskais tuvums un kopīgā vēsture veicina solidaritātes un savstarpējas sapratnes sajūtu, kā arī gatavību mācīties no pagātnes, brīvprātīgi saistot savus likteņus, pirmkārt, ekonomiski, ar vienotā tirgus izveidi.

Eiropas Savienība ir sākusi izstrādāt vienotu noteikumu kopumu, ko izstrādā un pārbauda kopīgas iestādes — Komisija, Parlaments un dalībvalstis Padomē. Tas atvieglo lēmumu pieņemšanu un politikas izstrādi, Eiropas Savienības mēroga piemērošanu un, protams, arī veicina sadarbību un solidaritāti starp Eiropas valstīm.

Eiropas Savienības noteikumu saknes atrodamas arī Eiropas Savienības kopējās vērtībās, piemēram, demokrātijā, tiesiskumā, cilvēktiesībās un pamatbrīvībās. Šo vērtību misija ir veicināt mieru, stabilitāti un labklājību Eiropā un ārpus tās.

Bet vai ar šiem elementiem pietiek, lai izdzīvotu ilgtermiņā?

Profesore Ingrīda Šikova, Eiropas lietu eksperte no Sofijas universitātes uzskata, ka nē. Viņasprāt, mūsdienu pasaule satricina šos pamatus.

Nepieciešamība mainīties, lai pielāgotos jauniem izaicinājumiem, kas izspiež Eiropas Savienību no tās komforta zonas, rada spriedzi ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī to iekšienē. Tā saka Margarita Šešelgīte, Starptautisko attiecību un politikas zinātnes Institūta direktore Viļņas Universitātē. Un šo spriedzi ar sociālo mediju starpniecību izmanto radikālas grupas.

Nesenā Slovākijas premjerministra Roberta Fico ievainošana ir viens no piemēriem, kas parāda, ka ārkārtēja polarizācija, oponentu demonizācija un no savām idejām atšķirīgu ideju stigmatizēšana veicina politisko vardarbību Eiropā un apdraud Eiropas vērtības.

Lai gan Eiropas Savienībā agrāk vai vēlāk ir jāuzsāk reformu ceļš, ir arī citi, mazāk radikāli un, iespējams, mazāk sarežģīti ceļi vienotības veicināšanai.

Mēs esam teikuši, ka Eiropas Savienības integrācijas modelis ir dziļi sakņots ekonomiskajā savstarpējā atkarībā, kas ietverta vienotajā tirgū un brīvā preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustībā. Arī plaukstoša ekonomika ir būtiska, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības pilsoņi atbalsta Eiropas projektu.

Taču vienotajam tirgum ir savi trūkumi un nepilnības. Joprojām pastāv šķēršļi preču tirdzniecībai, taču vēl svarīgāka ir vienotā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšana, skaidro čehu ekonomiste Helēna Horska.

Pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšanu var panākt galvenokārt ar lielāku dalībvalstu noteikumu saskaņošanu. Ja Eiropas Savienība vēlas uzplaukt ekonomiski un apklusināt tos, kuri šaubās par tās efektivitāti Eiropas pilsoņu labklājības jomā, ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu dots turpmāks stimuls tirgus pabeigšanai neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz precēm, pakalpojumiem, digitālo vienoto tirgu vai pat vienotu kapitāla tirgu.

Vēl viens integrācijas veids ir labāk iepazīt vienam otru Eiropas Savienībā, un to veicina tādas Eiropas Savienības mēroga programmas kā „Erasmus Plus”, norāda Trīne Kose, Eiropas Savienības jaunatnes delegāte Igaunijā. Luka Čibotaru, bijušais jauniešu delegāts Apvienoto Nāciju Organizācijā un pilsoniskais aktīvists no Rumānijas tam piekrīt.

Iespējams, raugoties nākotnē, Savienībai jācenšas būt radošākai, veicinot dialogu pilsoņu vidū gan dalībvalstu iekšienē, gan starp tām.

Bet epizodi mēs noslēgsim ar portugāļu eksperta Eiropas lietās Rikardu Borgesa de Kastro komentāru, kurš uzskata, ka Eiropas vienotības glābšana patiesi ir svarīga.

„Atsevišķi visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir mazas. Tātad nesaskaņas izmaksas ir tieši tādas, ka mēs visi kļūstam pilnīgi nenozīmīgi pasaulē. Tagad mēs saprotam, ka tikai kopā, pat ja ne vienmēr pilnīgā vienotībā, bet tikai kopā mēs spēsim gan aizstāvēt savas vērtības un intereses, gan arī ieņemt pozitīvu lomu pasaulē. Eiropas Savienības sairšana radītu katastrofālas sekas mums visiem, visiem eiropiešiem, 450 vai 460 miljoniem cilvēku, kas šodien dzīvo šajā brīvības un demokrātijas reģionā, pat ar visām tā grūtībām.”