Dezinformācija un no tās izrietošā uzticības samazināšanās uz Eiropas sabiedrību izdara spēcīgu sistēmisku spiedienu. Vēl jo vairāk tas novērojams šajā Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadā, dažām balsīm cenšoties iedragāt vēlēšanu procesu.

Šajā podkāsta „Ko Eiropa var sniegt?” epizodē vaicājam cilvēkiem vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, cik liela problēma viņuprāt ir dezinformācija?

„Manuprāt, tā ir reāla problēma, un tā mani uztrauc. Es domāju, ka tā ir jārisina, jo dezinformācija un viltus ziņas atspoguļo plaši izplatītu zināšanu trūkumu un neziņu, kas skar dažāda vecuma iedzīvotājus par daudzām tēmām. Arvien vairāk cilvēku dod priekšroku nekavēties pie ziņām un nepētīt tās sīkāk, paļaujoties uz sociālajiem medijiem un komentāriem no preses, neapzinoties, ka tie var būt apzināti neobjektīvi komentāri, kas bieži vien ir pilnīgi nepatiesi,” vērtē 57 gadus vecā Viviana no Itālijas.

Apzināti maldinošas informācijas izplatīšana, protams, nav nekas jauns. To žurnālists Stīvens Volšs stāsta vācu kolēģiem no medija AMS. Viņa ieskatā pēdējo gadu laikā problēma kļuvusi nopietnāka. Šo tendenci veicina arvien progresīvāku informācijas tehnoloģiju attīstība un digitālā transformācija. Turklāt daži saka, ka viltus ziņas izplatās ātrāk, jo mūs vairāk piesaista sliktas ziņas. Tiek uzskatīts, ka tas izriet no mūsu smadzeņu noslieces noteikt prioritāti tam, kas saistīts ar briesmām un draudiem.

Horvātu profesors Mato Brautovičs, Eiropas Digitālo mediju observatorijas valdes loceklis uzskata, ka viltus ziņas parasti tiek novērotas kādas krīzes laikā. Ņemiet par piemēru neseno koronavīrusa pandēmiju un tai sekojošo “infodēmiju” jeb informācijas plūdus — gan nepatiesas, gan precīzas informācijas. Gan jau atceraties dažus smieklīgus apgalvojumus.

Karš Ukrainā ir pacēlis dezinformāciju pilnīgi jaunā līmenī: hibrīdkarā. Kā norāda Slovākijā dzīvojošais ukraiņu žurnālists Svjatoslavs Dohovičs, Maskava izmanto informāciju kā ieroci un Kremlis tajā ir īpaši prasmīgs.

Ziņu tvīti, komentāri vietnēs, troļļu un robotu konti, viltoti tēmturi un sociālo mediju kampaņas, kā arī citi stāstījuma ievirzīšanas paņēmieni ir daļa no Vladimira Putina hibrīdkara, lai kalpotu viņa paša politiskajiem un ekonomiskajiem mērķiem. Tie ietver atbalsta vājināšanu Ukrainai, mūsu demokrātisko institūciju uzticamības mazināšanu un Eiropas sabiedrības polarizācijas veicināšanu.

2023.gadā vien Eiropas Savienība atklāja 750 dezinformācijas kampaņas, un daži no šiem stāstiem plaši izplatījās vairākās dalībvalstīs. Ilgu laiku Eiropa šajā ziņā ir bijusi vairāk reaģējoša nekā proaktīva. Tā apgalvo bulgāru reklāmas profesionāle Stella Nikolova.

Un kas gan var būt labākais laiks, kad polarizēt sabiedrību un graut demokrātiju, kā vēlēšanu periods? Tāpēc eksperti brīdina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnijā būs lielu dezinformācijas kampaņu mērķis. To atzīst arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors doktors Kārlis Bukovskis.

Politiskās iejaukšanās vēlēšanās acīmredzamais mērķis ir ietekmēt to iznākumu, proti, mudināt pilsoņus nebalsot, bet galvenokārt veicināt tādu pārstāvju ievēlēšanu, kuri centīsies graut Eiropas projektu. Lai gan Briselei jau ir zināma pieredze, Bukovskis domā, var netrūkt nopietnu izaicinājumu.

Pēdējos gados Eiropas  Savienība arvien vairāk apzinās nepieciešamību veikt konkrētus pasākumus, lai apkarotu dezinformāciju un politisko iejaukšanos. Tas pats attiecas uz daudzu valstu valdībām. Tas ir svarīgi, jo nav neviena universāla risinājuma. Viltus ziņu tēmas dažādās valstīs ir atšķirīgas. To kolēģiem Itālijā norāda Marija Džovanna Sesa no nevalstiskās organizācijas „EU DisinfoLab”, kas koncentrējas uz dezinformācijas kampaņu apkarošanu Eiropas Savienībā.

Tāpat kā visās lietās, ir nepieciešama daudzpusīga pieeja. Citiem vārdiem sakot, pret dezinformāciju ir jācīnās Eiropas, valsts un vietējā līmenī, pievēršoties ne tikai viltus ziņu avotiem, bet arī tīkliem, kas to pārraida, un tās mērķim: pilsoniskajai sabiedrībai.

Ir vajadzīgi skaidri noteikumi, lai noteiktu pieļaujamās robežas, un jāparedz vairāk sankciju, lai sodītu tos, kas pārkāpj šos noteikumus. Eiropas iestādes pēdējā laikā ir uzlabojušas savu darbu, jo īpaši ar digitālo pakalpojumu likumu. Brisele arī piedraudējusi sociālo mediju platformām ar naudas sodu par nepatiesas informācijas vieglprātīgu regulēšanu.

2022.gadā Eiropas Komisija publicēja dezinformācijas prakses kodeksu, ko parakstīja vairākas lielās tiešsaistes platformas. Šīs platformas 26.martā publicēja ziņojumus, kuros sīki izklāstīti pasākumi, ko tās veic, lai apkarotu nepatiesas informācijas izplatīšanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tajā pašā dienā Eiropas Komisija publicēja īpašas vadlīnijas lielākajām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām, lai mazinātu ar internetu saistītos sistēmiskos riskus, kas ietekmē gaidāmo vēlēšanu integritāti.

Tikmēr mēs visi arvien vairāk apzināmies dezinformācijas draudus un to, ka regulāri tiekam tai pakļauti.

Saskaņā ar pagājušajā gadā publicēto Eirobarometra aptauju vairāk nekā ceturtā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka viltus ziņu apkarošanai ir jābūt valdību galvenajai prioritātei.

Šķiet, ka eiropieši uzskata, ka sociālie mediji biežāk izplata viltus ziņas un biežāk ir dezinformācijas avots nekā tradicionālie mediji. Gandrīz puse jeb 49%(i) aptaujāto atzina, ka sabiedriskais radio un TV ir uzticami informācijas avoti Eiropas Savienībā, un 39%(i) aptaujāto tā domā par rakstošo presi. Slovākijas Sabiedrisko attiecību institūta prezidents Grigorijs Mesežņikovs apstiprina šo viedokli.

Taču, kā brīdina Minjo universitātes komunikācijas zinātņu profesors Luiss Santušs, tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļu veidiem ir grūti uzturēt šos augstos standartus pašreizējos apstākļos. Santušs mudina Eiropas Savienību rīkoties, lai atbalstītu ziņu kanālus kā objektīvas un visaptverošas informācijas sniedzēju lomu — patiesu sabiedrisko pakalpojumu.

31% Eiropas Savienības pilsoņu atzīst, ka ir piekļuvuši ziņām, izmantojot tiešsaistes sociālos tīklus, īpaši jaunieši. Tas sarežģī veicamo uzdevumu, uzskata Slovēnijas Žurnālistu asociācijas prezidents Gašpers Andrineks.

Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri vismazāk tic viltus ziņām, ir tie, kuri ir vislabāk informēti un vispieredzējušākie. Ko mēs ar to domājam? Pēc Lietuvas informatīvā kara ekspertes Indras Vareikītes domām, pilsoniskās sabiedrības, kuras ilgstoši ir pakļautas Krievijas dezinformācijai, spēj labāk pamanīt viltus ziņas no Krievijas. Un otrādi, rietumeiropieši ir neaizsargātāki pret Krievijas politisko iejaukšanos. Šādai perspektīvai piekrīt arī čehu žurnālists un dezinformācijas eksperts Bohumils Kartūss.

Līdzīgi kā atšķirībās ar valstīm, proti, vienas ir pakļautas viltus ziņām vairāk nekā citas, arī jaunieši ir vairāk pakļauti viltus ziņām un dezinformācijai nekā vecāki cilvēki. Tādēļ Eiropas jaunieši spēj pamanīt dezinformāciju labāk. Pēc Viļņas Universitātes žurnālistikas studenta Ģermana Sedeiķa domām, viņi arī labāk spēj informāciju pārbaudīt, jo vairāk zina par tehnoloģijām un labāk pārvalda angļu valodu.

Lai gan šķiet, ka jaunieši ir iemācījušies uzmanīties no viltus ziņām, tikai daži apņemas pārbaudīt, kas ir patiesas ziņas, norāda ungārs Žuts Zoltans, mediju un digitālās pedagoģijas pētnieks.

Lai veicinātu labi informētu un noturīgu sabiedrību, ir svarīgi, lai katrs no mums pārbaudītu savus avotus, apšaubītu saņemto informāciju un meklētu dažādus stāsta leņķus.