Savā ārpolitikā Eiropas Savienība (ES) ir jāpanāk smalks līdzsvars starp ekonomisko un militāro drošību un savas identitātes saglabāšanu. Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” raidierakstā „Ko Eiropa var sniegt?” šajā sērijā pievēršamies Eiropas Savienības ārpolitikai.

Jauno tehnoloģiju un transporta attīstība ir veicinājusi pasaules globalizāciju. Tas padara pasauli savstarpēji ciešāk saistītu, bet arī sarežģītāku un nedrošāku.

Eiropas Savienība pēdējā laikā ir saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, kas ir likuši tai pārdomāt savu ārpolitiku, - Covid-19 pandēmija, Krievijas karš Ukrainā un enerģētikas krīze. Šķiet, ka viena krīze nomaina otru, tāpēc nav brīnums, ka žurnālistu intervijās bieži izskan nesen radītais vārds „permakrīze”, ar ko apzīmē pastāvīgu vai ilgstošu krīzi. Konflikti, ekonomiskā nevienlīdzība un sabiedrības polarizācija šobrīd dominē ziņās gan valstu, gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī.

Šajā iepriekš nepieredzēta līmeņa izaicinājumu kontekstā mūsu vēsturiskās alianses kļūst arvien trauslākas. Tikmēr ir parādījušās jaunas reģionālās un globālās lielvaras. Tāpēc šajā raidījumā uzzināsim, ko Eiropas eksperti un iedzīvotāji sagaida no Briseles ārpolitikas jomā.

Šī tā dēvētā permakrīze ir izraisījusi būtiskas pārmaiņas domāšanā visā Eiropā, liekot pārvērtēt sen iesakņojušos uzskatus un principus, piemēram, ekonomiskās savstarpējās atkarības un liberālisma principus. Arvien vairāk tiek atzīta nepieciešamība Eiropai būt autonomākai visos iespējamos veidos.