Ceļojumi un tūrisms, īpaši vasarā, sniedz mums neaizmirstamas atmiņas un emocijas, kā arī paplašina redzesloku, iemācot ko jaunu par sevi un citiem. Taču tūrisms ir būtisks arī kopienām, kas mūs, ceļotājus, uzņem. Tas ne tikai stimulē kultūras apmaiņu, bet arī piesaista uzmanību reģioniem, kuros iespējams investēt, dzīvot, strādāt un mācīties. Daudzās Eiropas Savienības valstīs, īpaši Dienvideiropā, tūrisms ir galvenais ieņēmumu un ekonomikas izaugsmes veicinātājs.

Vidēji tūrisms veido 10 procentus no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta. Tūrismā iesaistīti 2,3 miljoni uzņēmumu, galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. Tūrisms ir galvenais darba vietu radītājs, nodarbinot aptuveni 12,3 miljonus cilvēku. Tam ir arī potenciāls veicināt reģionālo attīstību ekonomiski mazāk aktīvās valstīs.

Eiropas Savienība papildina dalībvalstis, atbalstot tās un palīdzot koordinēt savas tūrisma politikas iniciatīvas. Eiropas Savienības loma ir bijusi ļoti svarīga, īpaši pēc koronavīrusa pandēmijas. Tūrisms tagad ir atguvies, taču ar atgriešanos situācijā, kāda bija pirms Covid, nepietiek. Tā saka Rumānijas Eiropas Parlamenta deputāts George Falča no kristīgo demokrātu grupas.

Ņemot vērā, ka 80 procenti ceļotāju apmeklē tikai 10 procentus no pasaules tūrisma galamērķiem, piemēram, Barselonā, Venēcijā, Parīzē un citviet panākt taisnīgu līdzsvaru starp tūrisma nozares un vietējo iedzīvotāju interesēm var būt grūti.

Dažos vēsturiskos punktos tūristu pieplūdums ir izraisījis vairākas problēmas, tostarp troksni un vides piesārņojumu, dzīves dārdzības pieaugumu, kopienas identitātes zudumu un vietējo kultūru komercializāciju. Turklāt, tā kā daudzi īpašumi tiek īstermiņā iznomāti, izmantojot „Airbnb” un citas platformas, vietējie iedzīvotāji ir spiesti pamest pilsētu centrus. Šī parādība ir izraisījusi pret tūrismu vērstas kustības, kādas šobrīd redzam Palma de Maljorkā un Barselonā.

Vairāki Dienvideiropas galamērķi, kas pazīstami ar savu relatīvo pieejamību, piemēram, Serbija, Bulgārija un Malta, 2024.gada sākumā ir veiksmīgi piesaistījuši apmeklētājus no ārzemēm. Tomēr šīs vietas ne vienmēr ir gatavas pēkšņam un masveida tūristu pieplūdumam, un tām ir grūti izveidot nepieciešamo infrastruktūru, lai tiktu galā.

Horvātijas Splitas iedzīvotāja Andrea stāsta, ka, lai gan viņa ir gandarīta par to, kā pilsēta ir strādājusi, lai piesaistītu jauniešus no visas pasaules, popularizējot mūzikas festivālus un citus kultūras pasākumus, pilsēta saskaras ar infrastruktūras problēmām. Tuvējā Dubrovnikā līdzīgu parādību novērojis pilsētas taksometru vadītāju asociācijas prezidents Ivica Smoļko. 1986.gadā pilsētā bija 178 taksometri. Šodien to skaits ir aptuveni septiņi, astoņi tūkstoši...

Šķiet, ka “ātrais tūrisms” izplatās, jo līdzīgu tūristu uzvedības evolūciju kolēģiem no „Polskie radio” uzsver arī Polijas nozares eksperts Adams Karpiņskis. Šī jaunā tendence diezgan spēcīgi ietekmē arī vidi. Atrodoties atvaļinājumā, mēs bieži vien esam mazāk videi draudzīgi nekā mājās, patērējam vairāk ūdens, nekā tas ir ilgtspējīgi vietējā līmenī, radot vairāk ar ceļošanu saistīto emisiju. Tūristu pūļi var nopietni ietekmēt arī dabiskos biotopus. Tādēļ jāveicina ilgtspējīgs, godīgs un gudrs tūrisms.

Tadejs Rogelja no Tūrisma studiju fakultātes populārajā piejūras kūrortā Portorožā galvenos principus, uz kuriem jābalstās līdzsvarotai tūrisma politikai. Jāizstrādā valsts un reģionālās tūrisma stratēģijas, iesaistot vietējās ieinteresētās personas un kopienas ilgtspējīgu, taisnīgu un dzīvotspējīgu risinājumu noteikšanā. Ar tūristu uzņemšanu un pielāgošanos viņu vajadzībām vien nepietiek. Stratēģijām jātiecas paplašināt tūrisma piedāvājumu, veicinot ceļojumus nesezonā, novirzot tūristus no ierastā ceļa un piedāvājot viņiem jaunu pieredzi.

Teodora Marinska ir publisko attiecību vadītāja Eiropas Ceļojumu komisijā. Tā ir bezpeļņas organizācija, kurā viņa, cita starpā, strādā pie klimata pasākumu un ilgtspējības portfeļa. Viņa norāda, ka bez ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas nevar būt ilgtspējīgs galamērķis. Un ka tūrisma iestādēm ir jāmaina fokuss no mārketinga uz galamērķa pārvaldību.

Nepieciešams popularizēt arī “lēnā tūrisma” formātu, kurā tūristi velta laiku, lai atklātu vienu objektu tuvāk. Tā stāsta Bratislavas Tūrisma padomes prezidents Vladimírs Grežo.

Karloss Košta, Aveiro universitātes profesors un Portugāles Nacionālās tūrisma platformas prezidents, stāsta, ka stratēģijas ir jāapvieno ar reklāmas kampaņu pārorientēšanu uz retāk apmeklētām vietām.

Mērķtiecīga mārketinga izstrāde, lai palielinātu izpratni par mazāk zināmiem galamērķiem, noteikti varētu radīt lielas pārmaiņas. Taču mums ir jādomā ne tikai par senatnīgas dabas vides popularizēšanu. Tūrisma operatoriem jākoncentrējas arī uz unikālas “pieredzes” piedāvāšanu. Tā saka Latvijas Dabas tūrisma asociācijas priekšsēdētājs Matijs Babris. Patiešām, tūristu skaits Baltijas valstīs joprojām ir zemāks par 2019. gada līmeni.

Visos gadījumos galvenā uzmanība jāpievērš tūrista pieredzes kvalitātei, līdzsvaroti un ilgtspējīgi attīstot infrastruktūru. Bulgārijā šādi ieguldījumi infrastruktūrā ir ekonomiski un ekoloģiski pamatoti. Tā saka tūrists Plamens Popofs.

Tas ir liels izaicinājums, taču Eiropas Savienība ir uzsākusi vairākas iniciatīvas un finansēšanas programmas, lai atbalstītu tūrismā ieinteresētās personas. Brisele cenšas panākt pareizo līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi, vides ilgtspējību un sociālo iekļaušanu, jo īpaši izmantojot Zaļo kursu un bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. To  skaidro Vācijas ekonomists un Zaļo Eiropas Parlamenta deputāts Jans Niklass Gezenhūss.

Tūrisms nav zaudējis un, visticamāk, nezaudēs savu pievilcību. Tālu no tā. Tam ir ekonomisks ieguvums, taču tas nozīmē arī to, ka priekšā ir izaicinājumi... Un reizē, iespējams, arī daži inovatīvi risinājumi. Galavārdu šajā epizodē dodam poļu ekspertam Ādamam Karpiņskim. Viņš uzskata, ka nākotnes tūrisms varētu spert soli pretī superefektivitātei, tuvinot visas izpētes priekšrocības mājām bez nepieciešamības kravāt somas.