Eiropas sievietes turpina ciest no diskriminācijas, un konservatīvie vēji, kas pūš Eiropas Savienībā, draud to vēl vairāk pasliktināt. Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” raidierakstā „Ko Eiropa var sniegt?” šoreiz par, kā mazināt dzimumu diskrimināciju un veicināt sieviešu tiesību ievērošanu.

Vienlīdzīgas tiesības starp sievietēm un vīriešiem garantē ne tikai godīgu sabiedrību, bet arī pārtikušu un ilgtspējīgu sabiedrību. Eiropas Savienības novecojošā demogrāfija nozīmē, ka sievietēm ir jāpiedalās darba tirgū, lai nodrošinātu un pat uzlabotu mūsu produktivitāti, inovācijas un vispārējos ekonomiskos rādītājus.

Taču dzimumu statistika joprojām rada bažas. Sievietes joprojām atrodas ekonomiski neizdevīgā situācijā, jo salīdzinājumā ar vīriešiem ir ievērojamas atšķirības atalgojumā un pensijā (Eiropas Savienībā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir 12,7 procenti). Viņas arī joprojām cieš no augsta līmeņa cita veida diskriminācijas, nemaz nerunājot par fizisko un seksuālo vardarbību (saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras nesen publicēto aptauju).

Katra trešā sieviete Eiropas Savienībā savas dzīves laikā ir piedzīvojusi fizisku vardarbību vai draudus un/vai seksuālu vardarbību. Un lietas nav labākas arī virtuālajā pasaulē, jo kompānija „Sensity AI” atzīmē, ka 96 procenti dziļviltojumu ir saistīti ar pornogrāfiju bez piekrišanas.

Pēdējos gados visā pasaulē pūš konservatīvs pretvējš, un Eiropas Savienība nav izņēmums. Vairākas Eiropas konservatīvākas valdības tirgojas par atbalstu strādājošām sievietēm vai tiesībām uz abortu. Plašsaziņas līdzekļos jaunās antifeministiskās ietekmeles iestājas par tradicionālām mājsaimniecēm, kas dzīvo pēc "tradicionālajām vērtībām".

Tomēr sieviešu atturēšana un kavēšana strādāt ārpus mājas tikai ierobežos sabiedrības ekonomiskās izredzes. Patiešām, pētījumi liecina, ka dzimumu līdztiesība darba tirgū var būtiski palielināt iekšzemes kopproduktu, norāda Pasaules Banka.

Dzimumu stereotipi var apgrūtināt sabiedrības virzību uz priekšu. Un, lai gan iepriekš ir panākts progress, konservatīvās kustības arvien vairāk pauž pretestību debatēm par stereotipiem skolās. Turklāt atsevišķas liberāļu kustības, kas mēdz iebilst pret valdības iesaistīšanos privātās lietās, piemēram, tiesībās uz abortu, arī kavē valsts iestāžu centienus.

Šīs tendences var redzēt, piemēram, Itālijā. Parmas Universitātes kultūras procesu socioloģijas pētniece un tīkla „Educating for Differences” viceprezidente Džūlija Selmi uzskata, ka šie trendi var kalpot tikai dzimumu stereotipu iemūžināšanai.

Abortu tiesību jautājums šajās debatēs ir priekšplānā un centrā, jo īpaši ņemot vērā dzimstības samazināšanos. Ungārijā sievietes tagad ir spiestas klausīties augļa sirdspukstus pirms aborta veikšanas. Bet ar to viss nebeidzas. Pēdējos gados labējās valdības arī vairākās citās dalībvalstīs ir ieviesušas lielus ierobežojumus abortu pieejamībai vai vismaz nolikušas klupšanas akmeņus sieviešu ceļā.

Nika Povža, komunikācijas direktore Slovēnijas nevalstiskajā organizācijā „8.marta institūts”, kas koncentrējas uz netaisnību izcelšanu un cilvēktiesību ievērošanu, plašāk par to stāsta kolēģiem no RTV Slovēnija. Jautājums ir: vai šie ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi abortiem palielinās Eiropas Savienības dzimstību?

Andrea Erdošova, Bratislavas Paneiropas Universitātes tiesību profesore mūsu kolēģiem no Semantv pārliecinoši saka „nē”.

Bet ko Brisele var darīt, lai veicinātu lielāku sieviešu un vīriešu līdztiesību? Ieviešot dzimumu līdztiesību visās savās politikās, programmās un projektos, Eiropas Savienība jau ir palīdzējusi mainīt attieksmi Polijā, kolēģiem no Polskie Radio saka ekonomiste Kataržina Dučkovska-Małiša.

Eiropas iestādes ir pieņēmušas virkni likumu, kas atbalsta dzimumu līdztiesību un tiesības, un pieņēmušas virkni direktīvu par konkrētiem jautājumiem, piemēram, vienlīdzīgu atalgojumu, piekļuvi precēm un pakalpojumiem un pasākumiem pret vardarbību un uzmākšanos. Norāda Horvātijas ombuds dzimumu līdztiesības jautājumos Višņa Ļuboviča.

Lai gan sieviešu un viņu tiesību aizsardzībai ir pieņemti labāki likumi, to īstenošana bieži vien netiek īstenota —tā saka vairāki mūsu kolēģu aptaujātie eksperti. Tā tas ir, piemēram, ar tiesību aktiem par sieviešu aizsardzības rīkojumu Rumānijā. To kolēģiem no Radio Romania norāda Iolanda Beldianu, Brašovas Transilvānijas universitātes profesore un nevalstiskā organizācijas „Alternative Step” prezidente.

Līdzīgi situāciju savā valstī vērtē arī Igaunijas dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas attieksmes komisārs Kristians Veske.

Uz šī sarežģītā politiskā fona daudzi no novērotājiem, kurus esam dzirdējuši, zvana trauksmi par pretreakciju un atkāpšanos. Portugāles Sieviešu tiesību platformas prezidente Ana Sofija Fernandesa norāda, ka viens no soļiem atpakaļ, kas nesen tika apstiprināts, ir tāds, ka jaunā līdztiesības komisāre Hadža Labiba, atšķirībā no viņas priekšgājējas Helēnas Dalli, nevarēs pilnībā pievērsties šai jomai, jo Labibas portfelim ir pievienota sagatavotība krīzēm un vadība.

Bet ko jūs realitātē varat darīt, lai aizsargātu iegūtās tiesības, pat ja komisārs ir pilnībā nodevies līdztiesībai? Ietveriet šīs tiesības konstitūcijā – saka tiesību profesore Andrea Erdošova. Francija, Slovēnija un Spānija to ir izdarījušas, piemēram, tāpēc, ka konstitūcijas ir stabili likumdošanas instrumenti, kurus nevar viegli grozīt pat tad, ja mainās politiskais virziens.

Taču ar to gan ir par maz, uzskata Latvijas eksperte vardarbības ģimenē un cilvēktirdzniecības jautājumos Iluta Lāce. Mums ir arī jāsabalansē politiskā vara un spēcīga pilsoniskā sabiedrība.

Tam piekrīt Nika Povža, Slovēnijas „8.marta institūta” komunikācijas direktore. Viņa sniedz nelielu ieskatu par savas organizācijas kustību “Mana balss, mana izvēle”. Tā ir aizsākusies kā Eiropas pilsoņu iniciatīva.

Ja iniciatīva savāks vienu miljonu parakstu, tā var lūgt Eiropas Komisiju iesniegt tiesību aktu. Līdz šim iniciatīva ir sasniegusi 800 000 parakstu.

Protams, ir Eiropas likums, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu ievērot Eiropas tiesību aktus un tādējādi novērst sieviešu tiesību atcelšanu. Tomēr, runājot par abortiem, viss nav tik vienkārši, jo tieši dalībvalstis ir atbildīgas par veselības aprūpi. Taču intervijā kolēģiem no „Euradio” Eiropas Parlamenta deputāte no Francijas Melisa Kamara uzstāj, ka ir veidi, kā to apiet.

Visbeidzot, izglītība ir svarīga, kā to ir uzsvēruši daudzi mūsu eksperti. Atgriežoties pie mūsu piemēra par abortiem, pierādījumi no visas pasaules liecina, ka informācija un izglītošana ir efektīvāks veids, kā samazināt abortu skaitu.

Bet bulgāru rakstniece un žurnāliste Joanna Elmija uzsver, ka galu galā no mums visiem ir jānodrošina godīga un vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem.