Eiropas Savienībai nākas aptvert, ka pat mūsu ierastais sabiedrotais ASV varētu kļūt par konkurentu vai vienkārši izvēlēties nesadarboties. Kā redzējām iepriekšējā epizodē, jaunajā pasaules kārtībā valda lielāka nenoteiktība un alianses ir kļuvušas nestabilākas.

Laika gaitā no administrācijas uz administrāciju ASV ārpolitikā pastāvīgums nav bijis īpaši novērojams. Tā uzskata Čehijas politiķe un pieredzējusi Eiropas diplomāte Jana Hibaškova.

„Ir vajadzīgs ilgs laiks, lai saprastu, kāda ir problēma ar ASV un tās diplomātiju. Tā ir diezgan nestabila. Tā pūš karstu un aukstu. Irāka Buša vadībā ir viena lieta, Irāka Obamas vadībā un Irāka Trampa vadībā atkal ir kaut kas cits. Katrs rīkojas tieši pretēji iepriekšējam, kas pēckara stabilitātes ziņā ir briesmīgi.”

Tāpēc, tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām, kas notiks 5.novembrī, eiropieši aiztur elpu, gaidot, ko varētu nest nākamie četri gadi.

Šajā „Euranet Plus” raidieraksta „Ko Eiropa var sniegt?” epizodē žurnālisti no Eiropas Savienības radiostaciju tīkla ir lūguši novērotājus un ekspertus izklāstīt mūsu transatlantiskā partnera vēlēšanu iznākuma iespējamo ietekmi uz Eiropas Savienību.

Prezidenta izvēle šoreiz piedāvā īpaši izteiktu kontrastu starp vīrieti, republikāņu kandidātu Donaldu Trampu un sievieti, demokrātu sāncensi Kamalu Harisu. Daudziem Eiropā Harisa ir paredzamāks un ērtāks risinājums. Tā intervijā  izteicās Eiropas Parlamenta viceprezidents Niku Štefanuta.

Nav pārspīlēti teikt, ka Donalda Trampa bieži vien nepastāvīgās pozīcijas viņa pirmajā pilnvaru termiņā apgrūtināja dzīvi gan Eiropas Savienībai, gan NATO. Paredzams, ka republikāņu kandidāts virzīsies uz priekšu ar savu "Amerika pirmajā vietā" politiku, kas pilnībā koncentrējas uz pašas Amerikas interesēm. Tā ir neiejaukšanās, kas robežojas ar izolacionismu ārlietās, un tas ir apvienots ar lielu devu ekonomiskā protekcionisma.

Runājot par NATO, republikāņu kandidāts ne reizi vien ir teicis, ka plāno izstāties no 75 gadus vecās alianses, un šo solījumu viņš nav atmetis. Sagaidāms, ka viņš vismaz pārveidos NATO atbilstoši viņa vīzijai par Ameriku, kas iesaistās mazāk un lūgs Eiropas valstīm uzņemties lielāku slogu — vai tas būtu finansiāls vai militārs. Tikmēr ASV Demokrātu partijas ārpolitika vēsturiski ir bijusi līdzīga Eiropas Savienības ārpolitikai.

Pēc Portugāles Katoļu universitātes Lietišķo studiju centra direktora Rikardu Fereiras Reisa domām, demokrāte Kamala Harisa varētu atrast ideālu līdzīgi domājošu partneri Eiropas Komisijas prezidentē Urzulā fon der Leienā.

Putina iebrukums Ukrainā bija spēcīgs modinātāja zvans, runājot par Eiropas gatavības trūkumu konfliktiem. Kā skaidro Antonio Zotti, pētnieks un mācībspēks Katoļu Svētās Sirds universitāte Milānā, galvenais Donalda Trampa uzvaras risks eiropiešiem ir tas, ka Tramps liek savu naudu tur, kur viņam ir mute, un iziet uz kontaktu ar Maskavu, lai izbeigtu karu. Šāda ideja izskanējusi vairakkārt.

Šāds solis ļautu viņam ne tikai pārtraukt līdzekļu novirzīšanu Ukrainas aizsardzībai, bet arī gūt politiskos laurus kā miera uzturētājam. Un tās, kā stāsta Zotti, būtu sliktas ziņas Eiropai vairākos iemeslu dēļ.

Savukārt Kamala Harisa uzvaras gadījumā sekos sava demokrātu priekšteča prezidenta Džo Baidena pēdās un turpinās sniegt ASV atbalstu Ukrainai, kā viņa to tikšanās laikā septembra beigās norādīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.

Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un tai sekojošā enerģētikas krīze – tas viss pēdējos gados ir skāris Eiropas Savienību un palīdzējis eiropiešu prātiem koncentrēties uz tik daudz piesaukto stratēģiskās autonomijas koncepciju. Proti, spēju darboties autonomi, neatkarīgi no citām pilnvarām galvenajās politikas jomās.

Pats par sevi saprotams, ka potenciāla Trampa otrā termiņa iespējamība šajā ziņā palielina spiedienu. Taču Dimitars Drinkovs, Bulgārijas Rakovska Nacionālās aizsardzības koledžas doktorants, saka, ka arī Harisas uzvaras gadījumā Eiropai nevajadzētu atdusēties uz lauriem.

Eiropas Savienības kopīgā apziņa par reāliem aizsardzības draudiem tās kontinentam, jo ​​īpaši iespējamība, ka ASV vājinās saistības pret NATO, noteikti ir spēcīgs stimuls Eiropai rīkoties. Tomēr jāatzīmē, ka neviena ASV administrācija, visticamāk, neatbalstīs Eiropas Savienības aizsardzības plānus, kas balstīti “dari pats” politikā. Eiropa joprojām ir nozīmīgs pircējs Amerikas ieroču rūpniecībai, jo aptuveni 55 procentus no Eiropas valstu ieroču importa no 2019. līdz 2023. gadam piegādāja ASV.

Un atgūt iekavēto aizsardzībā, maigi izsakoties, nebūs iespējams vienā naktī... Steiga gan varētu būt mazāka, ja uzvarēs Harisa, kas, protams, būtu labi. Jo, ja Eiropas Savienība vēlas atgūt iekavēto, tai ir jāsagatavojas, un dalībvalstīm jāvienojas par prioritātēm, kas gan jau tagad ir sarežģīti...

Kā jau minējām iepriekš, jauna Trampa ekonomiskā protekcionisma kārta saskaņā ar saukli “Amerika pirmajā vietā” var smagi skart Eiropu, izraisot vēl vienu tirdzniecības tarifu karu.

Taču pat demokrāta Džo Baidena laikā ASV ir ieviesušas milzīgu korporatīvās labklājības programmu — Inflācijas samazināšanas likumu — 737 miljardu dolāru klimata likumprojektu, kas nodrošina subsīdijas un nodokļu atlaides ieguldījumiem tīrās tehnoloģijās. Tas ir ietekmējis Eiropas uzņēmumu piesaisti ASV, tādējādi novirzot investīcijas prom no Eiropas, norāda doktors Petars Popovičs, Zagrebas Politikas zinātnes fakultātes asociētais profesors.

Tas nozīmē, ka vairākos būtiskos ekonomikas jautājumos — stratēģiskā sāncensība ar Ķīnu, vietējās ražošanas aizsardzība, piekļuve stratēģiskām tehnoloģijām un tā tālāk — demokrāti un republikāņi ir cieši saistīti. Tāpēc neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma pastāv reāls paaugstinātas konkurences risks starp Eiropu un ASV.

Daudzi eksperti, kurus uzklausījām, gatavojot epizodi, uzskata, ka Eiropas Savienības līderiem vajadzētu likt "Eiropu pirmajā vietā", kad vien tas nepieciešams, lai saglabātu bloka konkurētspēju nākamajās desmitgadēs. Tā Briseles pasūtītajā ziņojumā nesen uzsvēra bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

Piemēram, attiecībā uz Ķīnu, Eiropas Savienībai vajadzētu uzdrīkstēties atšķirties no ASV. Tā saka Kamils ​​Zajačkovskis, Varšavas Universitātes Eiropas centra direktors. Zajačkovskis uzskata, ka Eiropas centieni pēc stratēģiskās autonomijas nevar ļaut tai atteikties no tik vērtīga izejvielu un rūdas avota, kas ir ļoti svarīgs digitalizācijai.

ASV prezidenta vēlēšanas, saprotams, rada lielu nenoteiktību ne tikai ASV, bet arī šajā okeāna pusē. Un, ja 2025.gads atnesīs Trampa otro prezidentūru, Eiropas Savienībai būs jāsagatavojas turpmākām pārmaiņām ASV ārpolitikā un tirdzniecības politikā, nemaz nerunājot par iespējamo atteikšanos no sadarbības klimata un zaļās pārejas jomā.

Donalds Tramps, visticamāk, arī mēģinātu apiet Briseli un tā vietā koncentrētos uz populistu līderiem, vienlaikus sadarbībā ar Vāciju un citiem ilgtermiņa sabiedrotajiem biežāk izmantojot darījumu veida un piespiešanas pieeju. Taču bijušais Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers uzskata, ka mums ir viss, kas nepieciešams, lai globālā mērogā stāvētu uz savām kājām.

Kā atzīmē Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa, lai kas arī notiktu 5.novembrī, abi partneri neapšaubāmi turpinās sadarboties arī ikdienā. Tātad, abām pusēm otrs ir dabisks sabiedrotais...