Eiropas pilsoņi sagaida, ka Eiropas Savienība turpinās sniegt palīdzību un atbalstu kara plosītajai Ukrainai. Taču atbalsts ir mērenāks, kad runa ir par militāro palīdzību.

Ukraina karo vairāk nekā divus gadus, un Eiropas Savienība stingri stāv tās pusē. Ieilguša konflikta iespējamība, tā izmaksas un ietekme uz ekonomiku, kā arī izaicinājumi, ko tas rada bloka aizsardzības politikai, ir galvenie nenoteiktības punkti Eiropas Savienībai un Eiropas pilsoņiem kopumā.

Ko Eiropas pilsoņi sagaida no Eiropas Savienības politikas attiecībā uz Ukrainu? Vai viņi vēlas, lai Eiropas Savienība turpina finansēt un apbruņot Ukrainu? Un kā ir ar Ukrainas izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai?

Šie ir daži no jautājumiem, ko uzdodam šajā „Euranet Plus” podkāsta „Ko Eiropa var sniegt” epizodē.

Saskaņā ar 2023.gada decembra Eirobarometra aptauju lielākā daļa pilsoņu bloka 27 dalībvalstīs ir apmierināti ar Eiropas Savienības reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, īpaši attiecībā uz humanitāro atbalstu un palīdzību bēgļiem, kam piekrīt vairāk nekā astoņi no desmit respondentiem.

Vairāk nekā 70 procenti Eiropas iedzīvotāju atbalsta finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai un ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijas iestādēm un struktūrām.

Februārī Eiropas līderi panāca 50 miljardu eiro vērtu finanšu vienošanos, tādējādi Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sniegtā palīdzība Ukrainai kopš iebrukuma sākuma sasniegusi vairāk nekā 138 miljardus eiro. Šis skaitlis ietver aptuveni 17 miljardus eiro bēgļiem Eiropas Savienībā. Tas ietver arī 28 miljardus eiro vērtas militārā aprīkojuma un ekipējuma piegādes. Te sabiedrības atbalstā gan ir redzama lielāka plaisa.

Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta direktore Margarita Šešelgīte uzskata, ka militārā palīdzība ir vitāli svarīga. Tikmēr 18 gadus vecais itālis Matia atbalsta militāro palīdzību tikai tad, ja tas nozīmē valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Savukārt Vācijas pilsēts Bīlefeldes iedzīvotāja Vera uzskatā, ka Eiropas Savienība jau ir pietiekami palīdzējusi Ukrainai un vēl lielāka iejaukšanās var radīt vairāk problēmu pašai Eiropas Savienībai.

Tikmēr kāda vecāka gadagājuma čehu kundze ir vēl kategoriskāka. Viņa uzskata, ka jāsamazina finansējuma apjoms, kas tiek nosūtīts uz ārzemēm - uz Ukrainu un citām valstīm.

Protams, neskatoties uz atsevišķu pilsoņu uzskatiem, lielākā daļa Eiropas Savienības valdības turpina atbalstīt Ukrainu. Tomēr viena valsts uz Eiropas skatuves izskan disonējoši – Ungārija. Premjerministrs Viktors Orbāns, kurš pazīstams ar ciešajām saitēm ar Vladimiru Putinu, joprojām ir kritiski noskaņots par Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Krieviju un sistemātiski kavē savus kolēģus Eiropadomē. Viņš apsūdz Rietumus kara kūdīšanā un pozicionē sevi kā "tautas aizstāvi", kas galanti cīnās, lai nepieļautu savas valsts ieraušanu konfliktā. Tas ir tēls, ko popularizē viņa mediju impērija.

Bet ko domā Ungārijas pilsoņi? Saskaņā ar šo pašu Eirobarometra aptauju lielākā daļa (58%) ungāru atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu Ukrainai. Sankciju noteikšanu atbalsta 55%, vienlaikus piekrītot neitralitātei.

Atvaļinātais ungāru karavīrs un drošības eksperts Georgs Spotle skaidro Ungārijas nostājas iemeslus karā Ukrainā. Viņš un daudzi viņa līdzpilsoņi uzskata, ka, ja Donbasa reģions būtu nodots Krievijai, lietas nekad nebūtu saasinājušās.

Jāpiebilst, ka vienā no četrām Eiropas Savienības valstīm lielākā daļa pilsoņu neatbalsta iniciatīvu par ieroču sūtīšanu uz Ukrainu.

Eiropas Savienība ne tikai atbalsta Ukrainu, nosūtot skaidru naudu un ieročus, bet arī nodrošina valsts beztarifu un bezkvotu piekļuvi blokam. Šis pasākums ir bijis ļoti nepopulārs lauksaimnieku vidū pat tajās valstīs, kuras ir izrādījušas lielu solidaritāti pret ukraiņu bēgļiem, piemēram, Polijā.

Faktiski visam lauksaimniecības jautājumam, visticamāk, būs galvenā loma Ukrainas Eiropas Savienības paplašināšanās sarunās. Valstī, kas tiek uzskatīta par Eiropas maizes klēti, ir lielākā lauksaimniecības platība kontinentā ar 41,3 miljoniem hektāru lauksaimniecības zemes, kas ir lielāka nekā Vācijā un Polijā kopā.

Decembrī Eiropas Savienības līderi Ukrainai piešķīra kandidātvalsts statusu, cenšoties nostiprināt valsti bloka ietekmes un vērtību sfērā. Tas nozīmē, ka iestāšanās sarunas ar Kijivu sāksies, tiklīdz būs izpildīti vairāki nosacījumi.

Kopumā 61% Eiropas Savienības pilsoņu atbalsta Ukrainas pievienošanos blokam. Tomēr aina nav viendabīga visā blokā. Dažās valstīs cilvēki pārsvarā to neatbalsta, savukārt citās, tostarp Vācijā un Francijā, tikai nedaudzi ir pārliecināti par ieguvumiem.

Eiropas Savienība ir noteikusi skaidrus kritērijus, kas pazīstami kā Kopenhāgenas kritēriji, kas kandidātvalstīm ir jāizpilda, lai tās būtu tiesīgas pievienoties dalībai. Šie kritēriji ietver stabilas institūcijas, kas garantē demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesības, kā arī minoritāšu cieņu un aizsardzību. Taču, kā saka itālis Matia, Ukraina joprojām ir tālu no šiem mērķiem, un Eiropas Savienības paplašināšanās ir pārāk svarīga, lai to sasteigtu.

Lai gan Ukraina ir veikusi pasākumus, lai pielāgotos Eiropas Savienības standartiem, noteikti joprojām pastāv bažas par tādiem jautājumiem kā korupcija, tiesu neatkarība, plašsaziņas līdzekļu brīvība un minoritāšu tiesību aizsardzība. Centieni risināt šīs problēmas turpinās, taču progress ir bijis nevienmērīgs.

Un, raugoties tālāk par solidaritātes jautājumu ar Ukrainu, šis karš Eiropā arī piespiedis Eiropas Savienību stāties pretī pašas nospraustajām aizsardzības politikas robežām.

Horvātu militārais analītiķis un drošības eksperts - doktoru Marinko Ogorecs ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībai būtu jādara vairāk, lai sevi aizstāvētu. Šim viedoklim piekrīt arī ģenerālmajors Arnauts Moreira no Portugāles, NATO izlūkošanas virsnieks un ģeopolitikas un ģeostratēģijas profesors.

Tomēr daudzi, tostarp ģenerālis Moreira, uzskata, ka Eiropas Stratēģiskās aizsardzības plāns, ko Brisele iesniedza šī mēneša sākumā, lai veicinātu bloka aizsardzības nozari, nav pietiekami ambiciozs un nāk par vēlu.

Lietuvas starptautisko attiecību eksperte Margarita Šešelgīte piekrīt, ka Eiropa šobrīd nespēj vienatnē tikt galā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

Eiropas Savienības rūpniecības komisārs Tjerī Bretons nesen žurnālistiem sacīja, ka Eiropas Savienībai jāieslēdz kara ekonomikas režīms, lai tā varētu nodrošināt ar nepieciešamo Ukraina, kā arī gādāt par pašu drošību.