2024. gads Eiropas Savienībai būs izšķirošs, jo tiks izraudzīts nākamais Eiropas Parlamenta sastāvs. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Eiropas Savienības pilsoņiem būs iespēja izvēlēties savus pārstāvjus nākamajiem pieciem gadiem.

Aizejošais Eiropas Parlaments ir saskāries ar agrāk nepieredzētiem izaicinājumiem. Daži no tiem bija zināmi, piemēram, nepieciešamība mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī arvien pieaugošā mūsu dzīves digitalizācija, tostarp mūsu sarežģītās attiecības ar mākslīgo intelektu. Taču ir bijuši arī negaidīti izaicinājumi, proti, Covid-19 pandēmija un tai sekojošā ekonomiskā krīze. Nemaz nerunājot par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tā izraisīto energoapgādes drošības krīzi un Eiropas Savienības apņemšanos atbalstīt Ukrainu.

Ņemot vērā visus šos izaicinājumus, rodas jautājums, ko Eiropas iedzīvotāji sagaida no Eiropas Savienības un ko Eiropas Savienība reāli var darīt viņu labā? Tāpēc Eiropas ziņu radiostaciju tīkls „Euranet Plus” uzsāk jaunu raidierakstu sēriju, kam ir dots nosaukums ”Vai Eiropas Savienība to spēj?”. Tā pirmajā sērijā uzzināsiet, ko Eiropas iedzīvotājiem nozīmē Eiropas Savienība, ko viņi no tās sagaida un ko tā var – un ko tai vajadzētu – darīt viņu labā.

Prioritāte – klimats

Secinājām, ka visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs iedzīvotājiem ir ļoti līdzīgas raizes un prioritātes. Taču jāņem vērā, ka viņus ietekmē katras valsts īpašie apstākļi. Loģiski, ka, piemēram, Baltijas valstis, ņemot vērā to ģeogrāfisko novietojumu, ir īpaši nobažījušās par Krieviju. Savukārt Bulgārijā un Rumānijā joprojām aktuāls ir jautājums par pievienošanos Šengenas zonai.

Bet Portugālē, kas ir cietusi no postošiem mežu ugunsgrēkiem un citām ar klimatu saistītām katastrofām, klimata pārmaiņas rada vislielākās raizes, domā valsts otras lielākās pilsētas Portu iedzīvotāja Izabela Barroza.

Līdzīgi domā arī kāds Beļģijas iedzīvotājs, kurš pirmo reizi balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Neraugoties uz daudzajiem aicinājumiem veikt konkrētus pasākumus cīņā pret klimata pārmaiņām, pēdējā gada laikā ir pieaugusi neapmierinātība ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas ir izstrādāti, lai risinātu klimata problēmas, bet kam ir ekonomiska ietekme uz uzņēmējdarbību. Ekonomiskās krīzes laikā atkārtojas jautājums: vai īstermiņa grūtībām ir jābūt svarīgākām par ilgtermiņa prioritātēm?

Rūpes par ekonomiku

Eiropas ekonomika pēdējo pāris gadu laikā noteikti ir zaudējusi tempu. To galvenokārt noteica augstā dzīves dārdzība, vājā globālās ekonomika izaugsme, kas mazinājusi ārējo pieprasījumu, un stingrāka monetārā politika.

Pandēmijas laikā mēs arī uzzinājām par liberālās globalizācijas robežām, jo esam ļoti atkarīgi no tādu stratēģiski nozīmīgu produktu kā medikamenti un svarīgākās rūpniecības izejvielas importa.

Gan Eiropas institūcijām, gan valstu valdībām ekonomiskās krīzes pārvarēšana būs izšķirošais faktors, kas noteiks, vai tās attaisnos savu pilsoņu cerības. Ielās ir dzirdams, ka ekonomiskā krīze daudziem iedzīvotājiem šogad ir galvenā prioritāte. Viņu vidū ir arī 53 gadus vecais Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas iedzīvotājs Aleksandrs.

Pašlaik visā Eiropas Savienībā notiek plaši lauksaimnieku protesti. Viņi uzskata, ka nesaņem taisnīgus ienākumus par smagu darbu, un ka viņu vērtība bieži netiek atzīta. Turpmāk Eiropas un valstu vadītājiem būs jāatrod pareizais līdzsvars starp nodrošinātību ar pārtiku, primārā sektora saglabāšanu, būtisku enerģētikas pāreju un ilgtspējīgu attīstību. Ja viņiem tas neizdosies, viņi riskē atvērt durvis populistiskām partijām, kas piedāvā vilinošus īstermiņa risinājumus.

Bažas par labējā populisma pieaugumu

Jau tagad daudziem satraukumu rada galēji labējo spēku popularitātes pieaugums, stāsta rumāņu uzņēmējs Štefans Cincs. Patiesi, populisma pieaugums Eiropas Savienības dalībvalstīs varētu apdraudēt Eiropas vienotību, un šīs bažas pauda daudzi  aptaujātie eiropieši, viņu vidū arī ungāru žurnālists Dāvids.

Visā blokā - no Itālijas līdz Vācijai un Igaunijai - valda noskaņojums, ka Eiropas Savienība ir pārāk iecietīga pret dalībvalstīm, kuras atsakās atbalstīt bloka kopīgos mērķus. Piemēram, lietuvietis Martinas uzskata, ka Eiropas Savienība ir pārāk liberāla, jo īpaši attiecībā uz Ungāriju.

Jāstrādā kopā

Iespējams, pārsteidzoši, ka aptaujātie atkārtoti pauda bažas arī par to, ka starp dalībvalstīm trūkst saskaņas. Tā domā arī kāds horvātu pensionārs. Viņam piekrīt arī Marsels no Vācijas.

Ir skaidrs, ka lietām nemainoties, Eiropas Savienībai draud nopietnas grūtības pārvarēt turpmākās krīzes, un šīs grūtības tikai palielināsies, ja blokā uzņems jaunas dalībvalstis pirms šī jautājuma atrisināšanas, uzskata portugālis Emanuels Souza.

Kādām vajadzētu būt galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm nākotnē? Šo jautājumu cilvēkiem Tallinas ielās uzdeva mūsu kolēģi Igaunijā. Lai gan palīdzība Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju var prasīt lielākus upurus, nekā daļa Eiropas iedzīvotāju ir gatavi nest, Baltijas iedzīvotājiem šķiet, ka solidaritāte ar Ukrainu ir obligāta. Tā var secināt no kādas igaunietes sacītā.

Jārisina migrācijas problēmas

Bulgāriete Diāna Trifonova atgādina, ka pie Eiropas Savienības durvīm norisinās divi kari. Tuvumā notiekošo karu kontekstā migrācija ir vēl viens jautājums, kas satrauc daudzus Eiropas iedzīvotājus. Arī Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas ielās sastapto ierēdni Mariju.

Itālis Marko domā, ka Eiropas Savienība noteikti var darīt daudz vairāk, lai risinātu nelegālās migrācijas problēmu.

Jādomā par ciešāku integrāciju

Marko arī uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga ciešāka integrācija, ja tā vēlas uzņemties lielāku ģeopolitisko lomu pasaulē.

Vieniem par nožēlu, bet citiem par atvieglojumu, Eiropas Savienības rīcība, protams, ir ierobežota ar līgumos piešķirtajām pilnvarām. Atgādinām, ka Briseles galvenās ekskluzīvās kompetences jomas ir muitas savienība, konkurences noteikumi un kopējā tirdzniecības politika. Attiecībā uz ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku tā dalās savās pilnvarās ar dalībvalstīm un var palīdzēt nodrošināt to savstarpēju koordināciju. 

Savukārt aizsardzības un ārpolitikas jomā Eiropas Savienības darbību raksturo ierobežota Eiropas Komisijas un Parlamenta līdzdalība. Tomēr daudzi eiropieši cer, ka dalībvalstis vienosies stiprināt Eiropas aizsardzību - situācija varētu kļūt vēl steidzamāka, ja par ASV prezidentu atkal kļūs Donalds Tramps, kurš jau ir iepriekš ir paudis nepatiku pret NATO.

Turpmākajās sērijās mēs padziļināti pētīsim visus šos jautājumus, tiekoties ar darba ņēmējiem, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām, un salīdzinot viņu viedokļus par Eiropas Savienību ar ekspertu viedokļiem. Kopā noskaidrosim, ko Eiropas Savienība var, un ko tai vajadzētu, darīt JŪSU labā.