Eiropas Savienībā (ES) ir augstākie pārtikas nekaitīguma standarti pasaulē, un tā ir visā pasaulē atzīta par tās ražotās pārtikas ES pārtikas tirgi laika gaitā ir ievērojami attīstījušies, ko veicinājušas mainīgās patērētāju vēlmes, inovācija un arī problēmas, ko rada mājlopu slimības. Bloka kvalitātes politika aptver visu pārtikas ķēdi no fermas līdz galdam. Bet ko īsti mēs saprotam ar “kvalitāti”? Kopā ar kolēģiem no visas Eiropas turpinām izzināt eiropiešiem svarīgus jautājumus.

Kā kolēģiem no Radio 24 saka Milānas-Bikokas universitātes un Ledas universitātes tiesību doktorantūras studente Emma Sofija Lungi, eksperti un patērētāji ne vienmēr ir vienās domās par kvalitātes definīciju.

Kolēģe no „Radio România” viedokli šajā jautājumā vaicāja arī Nastasijam Belčam no Rumānijas Nacionālā pārtikas bioresursu pētniecības un attīstības institūta. Belčs apstiprina, ka pārtikas kvalitāte sākas saimniecībā ar drošu sastāvdaļu ražošanu.

Eiropas pārtikas nekaitīguma tiesiskais regulējums nodrošina Eiropas Savienības patērētājiem vienu no drošākajām pārtikas sistēmām pasaulē. Tas ietver pesticīdu kontroli, marķēšanu, uzraudzību un tā tālāk. Eiropas Savienība rūpīgi uzrauga ar pārtiku saistītos riskus un ir izveidojusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), lai sniegtu neatkarīgas zinātniskas konsultācijas. To kolēģiem no Bulgārijas medija BNR stāsta profesors Angels Angelovs, viens no Bulgārijas vadošajiem pārtikas nekaitīguma speciālistiem.

Savukārt Briseles izveidoto standartu sistēmu sarunā ar Latvijas Radio raksturoja lauksaimniecības biedrības „Zemnieku saeima” pārstāvis Valters Zelčs.

Kā kolēģiem no Portugāles „Radio Renascença” saka Portugāles Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības federācijas (FIPA) ģenerāldirektors Pedro Keirozs, Briseles centieni ir atmaksājušies.

Šis tiesiskais regulējums ir palīdzējis cīnīties pret parādību, kas agrāk bija ļoti izplatīta, kad daži produkti visā Eiropas Savienībā tika marķēti un tirgoti vienādi, lai gan patiesībā to sastāvs dažādās valstīs bija atšķirīgs.

Lietuvas Valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes Izpētes un profilakses nodaļas vadītāja Inga Grineviče kolēģiem no „Žinių Radijas” stāsta, ka ražotājam var būt objektīvi iemesli mainīt konkrēta produkta sastāvu vienā vai citā valstī, taču tas ir nedrīkst maldināt patērētājus par to, ka šie dažādie produkti ir vienādi.

Taču šī dubultās kvalitātes parādība nav pilnībā izzudusi, apgalvo Slovākijas eksperts Milans Lapšanskis, bijušais Slovākijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas pārtikas un tirdzniecības ģenerāldirektors. Kā intervijā kolēģiem no „Semantv” apgalvo Slovākijas Maiznieku, konditoru un makaronu ražotāju asociācijas izpilddirektors Lapšanski, daži pārtikas ražotāji Austrumeiropas tirgos īsteno negodīgu tirdzniecības praksi.

Atsevišķs, bet saistīts jautājums ir tas, ka Eiropas Savienība aizsargā un popularizē reģionālos pārtikas produktus, izmantojot tā sauktās ģeogrāfiskās norādes. Piemēram, Parmas šķiņķis, un igauņu degvīns ir marķēti, lai aizsargātu to izcelsmi un tradicionālās ražošanas metodes. Tomēr šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes dažkārt nonāk pretrunā ar Eiropas augstajiem pārtikas nekaitīguma standartiem. To sarunā ar Latvijas Radio norāda Valters Zelčs.

Tikmēr Gjorgijs Pleva, Ungārijas Nacionālās pārtikas aprites drošības iestādes pārtikas un barības nekaitīguma direktors, stāsta mūsu kolēģiem no „Vörös”, ka patērētāju izglītošana un pilnvarošana ir ļoti svarīga, ja vēlamies turpināt uzlabot pārtikas kvalitāti.

Slovēnijas Patērētāju asociācijas uztura eksperte Anja Bolha piebilst, lai gan pārtikas kvalitāte Slovēnijā ir laba, patērētājiem patiešām ir tiesības to padarīt vēl labāku.

Tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis šajā jomā veic izpratnes veidošanas kampaņas. Piemēram, Horvātijā tiek īstenota kampaņa “Safe2Eat”.

Patērētājiem, dodoties iepirkties, ir svarīgi izdarīt aktīvas izvēles – pašiem pārliecināties, vai pārtika atbilst viņu vēlmēm kvalitātes ziņā. Bet Frenks Vaslovs norāda intervijā vācu kolēģiem no medija „ams” - kvalitātei bieži vien ir cena.

Lai gan Eiropas Savienība palīdz lauksaimniecības ražotājiem savilkt galus un ražot veselīgu pārtiku, tā ir mazāk aktīva patērētāju pirktspējas atbalstīšanā, jo tādi jautājumi kā sociālā aizsardzība un tiešais atbalsts trūcīgajiem galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Faktiski gandrīz trešdaļa dalībvalstu, tostarp Vācija un Itālija, Īrija, Beļģija, Francija un Polija, nesen ir samazinājušas PVN neapstrādātai pārtikai vai pamata pārtikas produktiem, tostarp augļiem un dārzeņiem.