Šajā Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” raidieraksta „Ko Eiropa var sniegt?” epizodē aplūkojam, kā mēs varētu labāk aizsargāt mazāk kvalificētos darbiniekus straujo tehnoloģiju pārmaiņu apstākļos, lai viņiem Eiropā būtu iespēja uzplaukt.

Mūsdienu pasaule tehnoloģiski mainās ātrāk nekā jebkad iepriekš. Šī tehnoloģiskā attīstība kopā ar ekonomikas globalizācijas sekām rada grūtības daļai Eiropas Savienības darba ņēmēju, jo ​​īpaši tiem, kuri strādā zemākas kvalifikācijas amatos. Daudzi no šiem darbiniekiem uzskata, ka viņu darbu šīs izmaiņas apdraud, jo īpaši automatizācija.

Tas jo īpaši attiecas uz tiem, kuri veic ikdienišķu roku darbu un vienkāršus, atkārtotus uzdevumus, kurus vieglāk aizstāt ar jaunām tehnoloģijām vai robotiem.

Portugāles Mākslīgā intelekta asociācijas prezidente Goretti Mareiruša stāsta par paredzamo ietekmi.

„Ir Pasaules ekonomikas foruma ziņojums, kurā teikts, ka līdz 2027. gadam tiks ietekmēti 23 procenti profesiju. Šajā pētījumā, ja nemaldos, tiek lēsts, ka pazudīs 14 miljoni darba vietu.”

Vesela Eiropas iedzīvotāju daļa, tostarp daudzi tās neaizsargātākie pilsoņi, jūtas nedroši un pamesti novārtā. Un par to būtu jāaizdomājas visiem, neatkarīgi no tā, vai tas cilvēku skar tieši vai nē, jo pastāv iespējamība, ka pārmaiņas radīs dziļus sociālos traucējumus.

Pieaugošā plaisa starp tiem, kas tiek uzskatīti par globalizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu “uzvarētājiem” jeb  bieži vien augstāk kvalificētiem darbiniekiem – un “zaudētājiem” jeb nekvalificētiem strādniekiem, kuri var justies atstumti no sabiedrības, var saspīlēt sociālās attiecības. Tas var izraisīt polarizāciju, aizvainojumu, sociālās kohēzijas sabrukumu un uzticības samazināšanos valsts iestādēm.

Daudzi nekvalificēti darbinieki jau uzskata, ka tradicionālās politiskās partijas, īpaši tās, kas pārstāv centriskus uzskats, vairs nepārstāv viņu intereses. Mēs redzam no tā izrietošu pāreju uz populistu līderiem, kuri noraida „status quo”. Ievērojams skaits šo kustību atrodas politiskā spektra galēji labējā galā un daudzas no šīm partijām ir eiroskeptiķi. Viņi bieži izmanto strādnieku neapmierinātību, solot atjaunot darbavietas, ierobežot imigrāciju – kas pamatoti vai nepamatoti tiek uzskatīta par konkurenci – un izaicina “elites” īstenoto globālo politiku.

Kā labāk aizsargāt mazāk kvalificētos darbiniekus straujo tehnoloģiju pārmaiņu apstākļos, lai viņiem Eiropā būtu iespēja uzplaukt?