Ainārs Kiserovskis: atrast mīru i prīcuotīs par mozom lītom

Aināram Kiserovskim muzyka ir gondarejuma i mīra nesieja, kū navar pasaceit vuordūs, tū var izpaust muzykā.

Muzikis, muzykys pedagogs i dirigents Ainārs Kiserovskis piec studeju Reigā niu nūsaenkuruojs dzymtajuos Rēzeknis nūvoda Dekšuorēs. Sovulaik vuicejīs vītejā muzykys školā Varakļuonūs, tod Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā (niu Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola), naseņ absolviejs Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis kordirigiešonys klasi i niu struodoj Varakļuonu Muzykys školā i Latgolys Muzykys i muokslys vydškolā.

Aināra leluokais vylynuojums palikt Latgolā beja „mīlesteiba pret dzymtū vītu, cylvāki apkuort. Latgola vylynoj ar sovu vīnkuoršeibu, ar sovu labesteibu. Ir teišom vīglai struoduot. Vīns nu leluokajim plusim ir tys, ir vīnkuorši.”

Ainārs voda Jauktū vokalū ansambli „Nona” i Varakļuonu sīvīšu kori „Dzelvērte”. Dorbojūtīs ar amatirkolektivim, Ainars redz, ka „leluokais izaicynuojums ir amatīrim stuosteit, ka muzyka – tys ir dorbs, ka mes gribam kvalitati, tod ir daudz, intensivi i aktivi juostruodoj. Ari pats mozuokais mieginuojums ir myusu ceļš iz kvalitati. Kod es paceļu rūkys, tod ir juobyut mīram, i nikaidys runuošonys pa vydu. Parunuosim piec mieginuojuma. Disciplinai ir juobyut.”

Dorbā ar bārnim kai školu stuņdēs, tai ari interešu izgleiteibā, kur Ainārs voda zānu vokalū ansambli i pyrmsškolys vacuma bārnu grupu, „juobyut stingreibai lelai i respektam pret pedagogu, i piec stuņdem ir juobyut ari, kai es sovim puišim soku, čomam. Juoatrūn tī rūbeži.”

Dorbs ar cylvākim kai īdvesmoj, tai ari nūgurdynoj voi izsmeļ, tok Ainārs muzykā atrūn pīpiļdejumu. „Koncerti ir muns energejis lādeņš, skateituoji, kuri ir koncertūs. Ka tu redzi, ka cylvākim ir patics tys, kū jī ir dzierdiejuši voi redziejuši, ir taida gondarejuma sajiuta. Gondarejums ir muna leluokuo mīra ūsta. Ka koncerts teišom ir izadevs, tod manī īsatuoj mīrs. Gondarejums ir muns leluokais mīrs.”

Aināra nūvieliejums svātku laikā – „atrast mīru. Prīcuotīs par mozom un vīnkuoršom lītom. Aicynoju katru sagaideit tū mozū Zīmyssvātku breinumu, jis nūteikti atnuoks, tikai jis ir ļūti juogaida.”