Latgalīts Andrejs Svilāns Nacionalajā Botaniskajā duorzā Salaspilī struodoj jau vaira nikai divdesmit septeņus godus, padsmit nu tūs kai direktors. Sovulaik dybynuojs Latvejis Dendrologu bīdreibu, niu ir ari tuos prezidents. Andrejs stuosta, ka Salaspilī asūt daudz latgalīšu, kurus bīži viņ svātdīnem var satikt ari bazneicā.

„Salaspiļs bazneicā svātdīnem vīns svātūs rokstu lasejums ir latvīšu volūdā, sovpus ūtrys latgaliski.”

Vaicuots par dorbim i sasnāgumim, ar kurim Andrejs ir lapnys, jis pīmiņ ari laiku radejā „Brīvā Eiropa”. Stuosta, ka sovulaik, struodojūt kai žurnalistam, dabuot, kab intervejamīs runuotu latgaliski, bejs cīši gryši.

„Ka es niule dzieržu kaidu nu tūs cylvāku, kas maņ nazkod nasnēdze iņtervejis latgaliski, runojam latgalīšu volūdā radejā ci televizorā, tod es dūmoju, ka tys drupeit ir ari muns, „Latgolys bolsa” i radejis „Brīvā Eiropa” nūpalns, ka jī puorstuoja cesneitīs par sovu dzymtū volūdu.”

Taipoš Andrejs ir na viņ īvārojams dendrologs, bet ari latgalīšu gruomotu kolekcionars. Tys, ar kaidom dagūšom acim jis par tom stuosta, ir apbreinojami.

 

„Ir daudzys lītys, kū es asu sagluobs. Kolekcionaru saītūs vacom lyugšonu gruomotom parosti ir tai, ka suokuma nav, gola nav, ir tikai koč kas pa vydu. Vuoks kai kurū reizi.”

Pyrma puora godu kaidā nu interveju Andrejs saceja, ka Latgola ari varātu byut sovi botaniskī duorzi, pi tuo – pat vairuoki Tai jis dūmoj ari šudiņ.

„Tod, kod byus latgalīšim politiskuo gryba iztaisiet botaniskū duorzu, tod atrass ari naudu.”

Var just, ka Latgola i latgaliskais Andrejam ir bejs svareigs vysod.

„Ka Latvejis vaļsts beidzūt ir nūdefiniejuse, ka latgalīšu volūda ir vierteiba i leidza ar tū Latvejis vaļsts faktiski ir garants ituos volūdys saglobuošonai. Tod, ka mes asam pasciejuši A, mums ir juopasoka ari B. Pasokam, ka tei ir vierteiba, bet kai tik mes suocam runuot par koč kaidim realim aizsardzeibys pasuokumim, tod gon suocās otkon, nu kas ta jums līdz runuot i tamleidzeigi. Tai navar.”

„Jau nu 90. godu ir bejs daudzi diskuseju par tū, voi latgalīšu volūdu vajag, voi navajag vuiceit skūluos. Muna atbiļde vysod ir bejuse, ka nui, vajag. Navar byut tai, ka tī kas poši gryb, var tī koč kū dareit, runuot, bet navajag izspīst. Pīdūdit, ka mes skūlā navuiceitu tū lejis latvīšu volūdu, ar tū ari daudzvīt byutu cīši švaki.”

Andrejs atkluoj, ka itūšaļt jis struodoj pi taidys interesantys lītys kai latgaliskuos botaniskuos terminologejis, kab vysim byutu vareiba izzynuot, kai tūs voi cytus augus sauc latgaliski.

„Šūbreid es raugu izīt cauri latgaliskajai botaniskajai terminologejai. Eimu cauri ari vacom lyugšonu gruomotom i jamu uorā tū, kas tī pasaruoda par latgaliskū botaniskū terminologeju.”

 

*****

Ar muokslineicu i pūdneicu Vēsmu Ušpeli, kab dazynuotu vaira par itūšaļt Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā apsaveramū izstuodi „Vēsmas hronikas. Kalnu safrāns”, kurymā paruodeits muokslineicys pošys nūītais Santjago ceļš, sasatyka Ausma Sprukte.

 

*****

Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins stuosta par 2. februarī svietejamū Svacaini.

 

*****