Padūmu laikus ļauds pīmiņ ar vysaidom emocejom i nūtikšonom, vys tik vēļ arviņ daudzvīt Latvejis i Latgolys arhitekturā, infrastrukturā i kulturys montuojumā vārojamys tūs līceibys. Itūreiz raidejumā pasauļa ceļuotuojs latgalīts Andris Uškāns i viesturnīks, Latgolys kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods pasadaleis sovūs nūvārojumūs i pīredzē.

Kaspars Strods: „Es īsaceitu vīnkuorši izīt nu sātys i apsvērt apliek, jo cīši bīžai mes nanūviertejam tū, kas mums ir apliek. Vysu laiku vaicoj, kur aizbraukt koč kū apsavērt, bet tepoš apleik ari ir cīši daudzi interesantu lītu.”

Kai pīzeist ceļuotuojs Andris Uškāns, vysspylgtuokuos Padūmu laika līcineicys arhitekturys, industrialuos apbyuvis i infrasturukturys ziņā ir Daugovpiļs i Rēzekne. Taipoš Andris ir puorlīcynuots, ka itūšaļt vēļ ir tys laiks, ka daudzi kas nu Padūmu laika līceibu ir sasaglobuojušys. Turpynoj Andris. „Saleidzynūši ir daudz, lai gon ar kotru breidi arviņ sasamazynoj i nūteikti byus vīns breids, kod suoks sasamazynuot geometriski, jo tuos vysys boltuos silikatceglu sātys, pīcstuovenis pamozam tiks nūjauktys. Cikom ir daudzi. ”

Vaicuots par tū, kai Padūmu laika celtnīceiba izaver i īsader kūpejā piļsātu ainovā, viesturnīks Kaspars Strods nūruoda, ka itys vaicuojums nav viertejams vīnnūzeimeigi. Stuosta Kaspars. „Ka mes pasaveram iz laiku pyrma Padūmu godu, par pīmāru, II Pasauļa kars, i veramīs iz vysom tom sekom, pūstejumim, kas piec tuo beja, tod, prūtams, Padūmu laikūs raudzeja tuos vysys tukšuos vītys koč kai aizpiļdeit i leidz ar tū daudzvīt piļsātu viesturyskajūs centrūs, ari Rēzeknē, izlac ari taidi objekti, kas naviņ tymā naīsader, bet ari drupeit krūpļoj tū vidi, sovā ziņā. Taidu pīmāru mums ir cīši daudzi.”

Ari Andris pīkreit, ka Padūmu laika byuvnīceibā ir gon pozitivi, gon nagativi pīmāri. Turpynoj Andris. „Padūmu laika apbyuve Latvejā ir jau aptyvai 50 godu i navar niule jū vysu salikt vīnā kausā svieršonai. Suokumā beja Stalina laiku apbyuve, ni vyss beja lobs, beja barakys, kuru myusdīnuos vaira nav daudzi, Rēzeknē moz kur var redzēt, ir drupeit Daugovpilī, Viļakā. Tuos ir kūka daudzdzeivūķļu dzeivojamuos sātys. Taipoš ir ari slovonais Stalina ampirs, kuram ir vysai loba kvaļitate... tom sātom garantejis laiks ir aptyvai 150 godu. Jo mes tuoļuok veramīs iz 90. godim, tod tymā industrializacejis procesā pastuoveigi tyka vaicuotys īspiejis samazynuot izmoksoys dzeivojamuo fonda byuvnīceibai i pauotrynuot ceļtnīceibu. Jo tiuļuok myusdīnom, jo ituo laika byuvys ir katastrofaluokys. Tys, kū Moskovā jau ir suokuši jaukt, tuos ir vysai jaunys ākys i vacuos cikom nivīns naaiztīk. Ari myus itys vyss vēļ sagaida.”

Andris stuosta par Padūmu laikā byuvātim objekti, kurus nūteikti ir vārts saglobuot i apsavērt. „Tys ir jau pīminātais Stalina laiku ampirs, kurš mums atstuos daudzi fantastiskys byuvis. Itys vyss beidzās 1955. godā, kod izguoja lykums par atsasaceišonu nu dekoru. Leidz tam, byuteibā, tys beja neoklasicismys 20. godu symta brīdumā. Tys nūteikti byutu juoatstuoj. Ūtra līta, kuru es nūteikti grybātu pīminēt ir planavuojumi – planavuotuos piļsātys. Latgolā gon taidu pīmāru nav daudzi… Muns pādejais pozitivais puorsteigums beja Strūžāni, Rēzeknis nūvodā, kas ir kūdrys fabrikys struodnīkim uzcaltais, planavuotais cīmats. Eistineibā uzcalts vysai pareizi. Ka interesej taišni Padūmu laika montuojums, tod Rēzekne i Daugovpiļs ir cīši lobi pīmāri, kur var pastaiguot, apsavērt. ”

***

Sovpus sižetā Ausma Sprukte stuosteis par pasauļa mārūgā vacuokū i vīneigū latgalīšu aiļu i dzīšmu festivalu "Upītes Uobeļduorzs", kas Viļakys nūvodā nūtiks jau 21. septembrī. Eisi pyrma tuo jei sasatyka ar Slišānu saimi, kab nūskaidruotu, kas sovpateigs ituo goda programā.