Septembra sākumā nu jau vairāk kā 50 gadus Latvijā tiek svinētas dzejas dienas. Īpaši šie pasākumi nu jau daudzus gadus ir arī šī raidījuma viešņai - dzejniecei, literātei, publicistei un žurnālistei Annai Rancānei, kam pavisam drīz klajā nāks jaunākā dzejas grāmata.

Anna atklāj - mūsdienās dzeja kļūst aizvien aktuālāka - tā ir gan ekskluzīva, gan arī vajadzīga, tajā pat laikā viņasprāt dzejai ne vienmēr jābūt vienkāršai un viegli uztveramai.

"Ir laikam tomēr jābūt dzejas dzirdei. Tāpat kā ir muzikālā dzirde, tāpat arī dzejas dzirde. Jo uz kā tad dzeja balstās - uz metaforām, uz tēliem, un ja tu tos neizproti, ja tu gribi tikai to pliko rāmi, tad tas jau ir cits līmenis. Tāpat kā arī mūzikā – ir cilvēki, kam patīk vienkāršākā, populārākā mūzika, bet ir arī tādi, kam gribas kaut ko vairāk.”

Anna atzīst lai arī dzejas lasījumiem piemīt sava intimitāte, tomēr viņa nenoliedz arī publiskus dzejas priekšlasījumus, "dzeja ir kamerstila žanrs, un pat dažkārt nav svarīgi, cik ir cilvēku vai klausītāju. Tas varētu būt pat viens klausītājs vai divi, vai pat vispār neviena. Piemēram, Lūznavas muižā ir laba telpa kur lasīt, Rēzekne mākslas namā jeb tā dēvētajā “skrundā”.

Jo manuprāt arī dzejai kaut kā jābūt saistītai ar pārējiem mākslas veidiem – mūziku, mākslu. Tas tā uzreiz ir labi.

Bet es neiebilstu, ka dzeja arī ir tāda, ko lasīt uz laukuma un mikrafonā."