10. augustā 85 godu jubileju svieteja Latgolā dzymušuo i augušuo operdzīduotuoja Anna Šņukute. Pi juos gostūs iz Vabalis pogostu, kur jei niu dzeivoj, beja nūbraukuse Edeite Husare, kab sveiktu svātkūs i izzynuotu vaira par dzīduotuojis bierneibu Latgolā, ceļu iz boltū operys sātu Reigā, garū operdzīduotuojis dorba myužu i latgaliski taiseitajom koncertprogramom laikūs, kod latgalīšu volūda nu skotivu nimoz tai bīži i naskanēja.


“Bierneiba beja kai jau laukūs. Asu eistuo lauku meitine – skraidi pa gonim i goni aitys, goni cyukys!” par sevi soka Anna. “Asu dzymuse Rēzeknis apriņča, Ondrupinis pogosta Dorotpolis cīmā. Suoku muoceitīs Baltezera septeņgadeigajā skūlā, agruok beja tikai septenis klasis pamatskūlā. Guoju iz skūlu divejus kilometrus pa lelu snīgu,” školys godus atguodoj Anna Šņukute.


Školys laikā Anna vuicejusēs labi, bejuse loba atmiņa i nivīnam nav vajadziejs juos mudynuot tuo dareit – īspiejuse kai lauku dorbus apdareit, tai izavuiceit. Kai školys laikūs ar teatri, kori, ballem, tai ari vīnkuorši laukūs ar dažaidom tolkom – rudzu pļuovi, māslu tolku – tūlaik bejuse cīši sabīdryska dzeive, vysi dzīduojuši.


Par sovim vacuokim, kuri bejuši aktivi dzīduotuoji i doncuotuoji, Anna stuosta: “Munai mamai beja loba dzierde. Dzīduoja daudzi vysaidys latgaliskys dzīsmis, šlagerus i vysa kuo, nu, saprūtams, es tū vysu īsamuoceju. A munam tāvam, nu šytuo laika skotu punkta verūtīs, beja taida aktera meistareiba – vysi nu apkuortnis guoja klauseitīs, kai jis stuosta puorsokys.”


Piec Baltezera školys pabeigšonys, Anna suokuse vuiceitīs sešpadsmit kilometru tuolajā Maltys 1. vydsškolā, iz kuru poša kuojom nūnasuse īsastuošonys dokumentus. Treispadsmit godu vacumā suokuse patstuoveigū dzeivi, dzeivuojuse kūpmītnēs i tik sastdīnis vokorā piec stuņžu guojuse iz Dorotpoli iz sātu, bet svātdīnis reita pusē jau ar salyktu sūmu otkon īts ceļš atpakaļ iz školu.


Piec vydškolys, kurys laiku atguodoj ar jaukom atmiņom, pabeigšonys tūlaik septeņpadsmitgadeituo Anna dūmuojuse, kū dareit tuoļuok. Tymā laikā nu kolhozu koč kur tuoļuok beja gryuts tikt, bet, pasasokūt mamys apsvīdeigumam, Annai izadeve dabuot izziņu i atļuovi braukt paceli. Sābri, kuri jau nu ituos pusis beja nūbraukuši, meitini paaicynuojuši pi seve iz Jaunjelgovu, kur, struoduojūt par sekretari i piečuok kaseri, nūdzeivuojuse puora godu. Nagrybūt braukt iz tuoļuokam dorbam nūzeimuotū Jākubpili, Anna atsagrīzuse dzymtajā pusē.


“Tymā laikā tikū beja nūsadybynuojuse Rēzeknis Muzykys vydsskūla. Beja paguojs vīns gods – es asu muzykys vydsskūlys ūtrais izlaidumus. Nu kū – tyvuokuo muzykys vydsskūla, aizīšu! Bet es tok naprotu it nikuo, nivīnys notys, nu dzierde maņ teišom beja. Juosoka muzykys skūlys pedagogim, kas mani tūlaik pījieme, lelu pateiceibu, jo nu tuo maņ vyss suocēs,” tuoluokū dzeivis ceļu atguodoj Anna.


Piec muzykys vydškolys pabeigšonys kai kordirigentei Anna tyka nūzeimuota par dzīduošonys školuotuoju tīpat vīnā nu Rēzeknis vydsškolu, bet paraleli poša muzykys vydsškolā dabuojuse ari vokalistis diplomu. Iz Rēzekni tūlaik koncertēt beja atbraucs Vaļsts Akademiskais kors, kurā iz nūsaklauseišonu tuo vadeituojam Daumantam Gailim Annu beja īsacejs juos pedagogs Jāzeps Rogovskis.


Anna stuosta: “Nu tai es nūdzīduoju i maņ saceja, labi, taisīs iz brauc iz Reigu! Taidā Reigā es nikod nabeju bejuse! Maņ juosoka, ka maņ beja taids ilgais ceļš leidz operai.”


Tai Anna Šņukute 1962. godā nūbrauce iz Reigu i suoce struoduot korī, piec puora godu īsastuoja vokalistu studejuos konservatorejā – myusu laikūs Muzykys akademejā. Par paviersīņa punktu studeju nūslāgumā tyka nūsaklauseišona pi dirigenta Riharda Glāzupa, kurs Annai devs īspieju suokt struoduot operā.  I par lūmu skaitu i dzīduošonys daudzumu dorba gaitu laikā Anna nav varējuse žāluotīs – jai bejs taids bolss, ka variejs iztikt bez īsasiļdiešonys i īlekt ari lūmuos tod, kod kaida nu kolegu nav variejuse nūdzīduot voi byut iz generalmieginuojumim, izruodem. Annys bolsa eipašeibys i raksturs, kai ari mecosopranam pīmāruotuo lūmu dažaideiba ļuovuši pīdzeivuot ari cīši garu dorba myužu, struodojūt operā da 58 godu vacuma.


Operdzīduotuoja Anna Šņukute cytu vydā izaceļ ari ar tū, ka sovulaik Padūmu godūs beja pyrmuo, kas soloprogramuos īsadreikstēja īkļaut dzīsmis ari latgaliski – tuos beja kai tautysdzīsmis, tai autordzīsmis ar latgalīšu autoru vuordim. Kai veļtejumu Annai komponists Pēteris Plakidis sovulaik sarakstejs ari solodzīsmi “Smotra tiergs Rogovkā”. Iz vaicuojumu, aiz kuo dzīduošona latgaliski jai bejuse svareiga, atbiļde īt par reizi:


“A kas es asu? Latgalīte! Leidz tam nivīns nav dzīduojs nivīnu latgalīšu dzīsmi. Tālis Matīss skaitejuos latgalīts, bet jis dzīduoja tik Juoņa Ivanova dzīsmis. Latgaliski es suoku pyrmuo dzīduot. Nivīns maņ nikuo napuormete, nasuove nūst, i, kod kur brauču ar koncertim, vysod kaidu dzīsmi īkļuovu!”


Niu Anna soka, ka sovu ir atdzīdovuse – dzeive bejuse cīši interesanta i pīpiļdeita, niu pavasarūs prīcojās par laksteigolu, kurei dzīd aiz lūga i aicynoj gostūs otkon piec pīci godi. Vieleju Annai Šņukutei stypru veseleibu i stuosta par operdzīduotuoju nūslāgumā lelu paļdis soku ari Latvejis Radejis kolegim Orestam Silabrīžam, Annys meitai Anitai Ozoliņai i mozmeitai, komponistei Evijai Skukei par īšonu tolkā, kab itei sasatikšona Inikšūs varātu nūtikt.