Itūgod 27.apreļī pyrmū reizi tika oficiāli atzeimuota svynomūs dīnu sarokstā īkļautū Latgolys kongresa dīna – 1917. goda 26., 27. apreļa Latgolys kongresa atcerei, kod Rēzeknis delegāti pījēma viesturiski svareigu lāmumu - atsadaleit nu Vitebskys gubernis, tai lykdami pamatu Latvejis valsts izveidei. Kaidam tys patyka, kaidam navysai, bet centralī pasuocīņi ituos dīnys atzeimuošonai itūgod nūsarysynuoja Reigā.

Raidejumā atsavērsim iz 27. apreļa pasuokumu Latvejis Nacionalajā bibliotēkā, kur kluot beja ari Ilze Sperga i juos mozuo meita Justīne. Pasuocīņī tyka prezenteitys vairuokys naseņ izdūtuos gruomotys, tūstorp ari nule kai Treju Zvaigžņu ordini sanāmušuos Annas Rancānes dzejis kruojums „Prīca i klusiešona”.

„Dīvs ir devs Annai Rancānei miseju byut par latgalīšu dzejneicu i taidu mes Annu ari vysvairuok pazeistom, kai spieceigu latgalīti, kas sovys dūmys i sajiutys īlīk latgalīšu volūdā, izjiut par sovu dzeivs syuteibu paruodeit latgalīšu volūdys vierteibu, skaistumu, sovpateibu i boguoteibu. Pošys dzejneicys vuordim varātu saceit, ka juos volūda ir kai skaidrs olūta iudiņs,” taidus īvodvuordus gruomotys prezentacejā sacieja Latvejis Republikys kulturys ministre Dace Melbārde.

Anna Rancāne atkluoj, kod rokstuos vyslobuok i deļ kuo gruomotys nūsaukums ir taišņi „Prīca i klusiešona”.

„Nivīnā lelā izmisumā es naasu pīrakstiejuse nikuo loba, nivīnā lelā laimē naasu pīrakstiejuse nikuo loba, i es šaubūs, ka kaids ari var, jo lela laime voi lela bāda ir kai pārkiuņs, kas vysu nūslauka. Cylvāks roksta nu tuo, kas palīk pēc tam. I prīca ir tys stuovūklis, tei ir taida sajiuta, kas ir pec lelys laimis i pec lelys nalaimis. Pec lela dvieselis saviļņojuma palīk klusa prīca i palīk klusiešona, itī ir taidi divi dzejnīka daiļradis pamati."

Vīns nu centralūs tēmu pasuocīņī Latvejis Nacionalajā bibliotekā beja ari „Latgalīšu (Latgolys) karūgs”. Turpynoj režisors, kusteibys „Ar Latgolu” vadeituojs Viesturs Kairišs, „runojūt par karūgim, maņ redzīs, ka ir cīši svareigi navys nūsavierst nu ituos probļemys, bet īt tymā vydā i izrunuot, aprunuot tūs vaicuojumus. Navys kai myusem īrosts vysu paslauceit zem tepiča i izaliktīs, ka nikuo taida nav. Mes asom par atkluoteibu i runojam i tymā zili bolti zilajā ir koč kaida jaunuos latgalīšu paaudzis tīsiskuma praseibys forma, koč kū tys simbolizej. Es nadūmoju, ka simboli ir koč kas, kas ir bejs tikai seņejūs laikūs. Simbolus i mītus mes rodam ari nu jauna, i tys maņ ruodīs svareigi.”

***

Laura Sondore Strode nu Viļānu nūvoda Radapoles atvaduse stuostu par kūka omotnīku Pīteri Lukjanovu, i jo darbneicu, kur nu eksotiskim kūkmaterialim tūp svečturi, trauki, duorglītu kasteitys, senatneigi kūkgrīzumi i daudz kas cyts.

„Te nav nikas kruosuots, vyss ir dabisks kūks. Itī tymsī, šikalada, Afrikys Marbao, itys ir myusu pošu ūss, itys naskaids Amerikaņu ķirs, itys sorkonkūks laikam byus Āfrikys, itys myusu eļikšņis. [..] Es asu nu Australejis apgivs taidu lītu kai segmenttehnologeju, tei ir cīši preciza ģeometreja, kur nav nikas ni špakteleits, ni aizmuozuots, nikas,” stuosta pats omotnīks, naslapdams ka itys omots pi juo atnuocs lykumsakariegi, vystik pamozam.

 

***

Vuordineicā Ilze Sperga stuosta par diveju maja jubilāru, rakstnīka Juoņa Kīdzeja i dzīsminīka Tāļa Matīsa radeitū dzīsmi „Bryunaceite”. Myusu dīnuos tei vaira pazeistama Daiņa Skuteļa dzīdojumā, sovpus Ilzes uzmaneibu itūreiz izapeļņies tī dzierdeitais vuords "aizbridiešu". Ilze atkluos kur taids radīs i kū tys nūzeimoj.