Rubrikā „Bosom kuojom” Ēriks Zepskūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju Edeiti Husari dūdās iz Rāznys Nacionaluo parka teritoreju. Edeite piec izgleiteibys ir ari geografe i  vysmoz reizi mienesī jei rauga pabyut mozuok zynomuos Latgolys vītuos, kaba piečuok par tom pastuosteitu arī cytim. Iz kaidu nu tūs jei šudin aizvess i myus.

„Tūs braucīnus es vaira planavoju tai, ka ir koč kaida vīta kurā es naasu bejuse i grybātum īpazeit, tod salīku geografiski i taida dzyluoka izpiete parosti maņ saīt jau piec tam, raugūt @latgale instagram kontā izstuosteit ari cytim, kur tod es asu bejuse. Suokumā es vīnkuorsi braucu i verūs. Kotra vīta var byut koč kas eipašs, tikai juoīdūd jai byut, koč voi zeimejuo pīlīk.”

Pa leikumainū P55 ceļu, kurais vad nu Rēzeknis iz Kaunatys pogostu i tuoļuok ari Ezernīkim i Dagdu daudzi nūteikti brauc iz Rāznys azaru. Pa ceļam tod var dastuot ari pi Rāznys Nacionaluo parka teritorejā asūšuos, nu cela gryuši pamonamuos i lupinuos īaugušuos Rečeņu staraveru draudzis bazneicys.

„Iteivarātumbyuty nu leluo ceļa napamonamuokuobazneica. Tei Rečeņu voi Rečinys vacticeibnīku draudzis bazneica. Calta 1912. godā, byuvnīceibu vadejs Sergejs Lozbovs nu Rēzeknis. Itei bazneica ir īsvieteita Sv. Nikolaja gūdam. Kai līcynoj oficialuo informaceja, tod itam nomam ir naīrosts T veida planavuojums, kas nav rakstureigs vacticeibnīku bazneicom. Ite ir taidi izvierziejumi iz vīnu i iz ūtru pusi. Pi bazneicys ir atseviški stuovūšs zvonu tūrņs aba zvanineica.”