Šudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim.
“Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybātu zaudēt tū sajiutu, ka vystyk tuos miļzeiguos masys, ka juos sasalosa na deļ īmesļa, kab īdzartu i svynātu, bet sasalosa, lai paruodeitu tautys kulturu i myusu tautys dvēselis stuovūkli tamā šaļtī, myusu emocejis, kas tymā laikā vīnoj tik daudzys tyukstūšys myusu tautīšu. Maņ tai redzīs, ka itei sajiuta vīnreiz pīcūs godūs ir kai svietneica... Es zynu, ka vysi muni pazinis, kas atbrauc i radz tū vysu, jim pat pīteik YouTubē paruodeit kaidus fragmentus voi tys byutu nu dzīšmu voi deju svātku. Es radzu, ka tim cylvākim, vysa pyrma, ir šoks, voi tys vyspuor šudiņ ir īspiejams. Voi tys vyspuor ir īspiejams i kotrā ziņā te ir tikai vīna atziņa.

Muni kolegi Eiropā maņ bīžai soka: Māri, pi myusu tys vaira nav īspiejams, tys ir koč kas unikals,” soka Māris Sirmais.

Māris izsver, ka sabīdreibā ir svareigi sabalansēt  leidzsvoru storp tureigumu i ticeibu. Par tū, cik vierteiga ir rodūšuma i muokslys kluotbyušona myusu kasdīnā. “Ar matematiku tu vari atteisteit tikai vīnu smadzinu puslūdi, bet lobū smadzinu puslūdi tu vari atteisteit tikai ar rodūšuom maņom. Vysleidza, voi tei ir kusteiba, muzyka, voi tys ir kaids instruments, kuru tu spieļoj. Tys atteista vysu i ritma sajiutu, i tu puorzini sovu organismu, elpuošonu, bolsu, emocejis. Tai sabīdreiba palīk arviņ empatiskuoka.

Empateja gaist tymā šaļtī, kod tev nav emoceju, kod tu palīc kai akmiņs. Muzyka i vyss, kas saistuos ar rodūšumu, tys ir tys, kas myus, pat tūs styngruokūs akmiņus, spiej koč kai izkausēt i radeit kai cylvākus.”