Itūreiz pi myusu gastej  dzejneica, kura ilgus godus struoduojuse ari medicinys jūmā, – Leontīne Apšeniece-Akula. Jei ir daudzu bārnu dzejūļu autore i popularu dzīšmu vuordu autore. Sovā cīnejamā vacumā dzejneica arviņ šeptej literaturys lauceņā i niu, sabīdreibā aktualizejūtīs vardarbeibys tematam, jei ir puorlykuse vairuokus sovus latvīšu literarajā volūdā raksteitūs dzejūļus par itū tematu latgaliski. Sarunā – par dzeju, lobū i nalobū dzeivē i dorbūs.

***

Vuordineicā  literate Ilze Sperga mums pastuosteis par kaidu vacvuordu - budavuot. Budaveiba, budavuotuojs, budavīņs, budavnīks, budonka.

"Myusu dīnuos vuords budonka ir dzeivs, bet jis jau ir aizguojs pavysam šaurā nūzeimē, ka budonka, tei ir jau pavysam švaka ceļtne. Taida sakrytuse, jau iz budkys pusi."

Itam vuordam var atrast divejis nūzeimis, tīšū - ceļt, taiseit, stateit sātu i puornastū - ceļt, dybynuot sakarus. Ilze ir nūvāruojuse, ka itū vuordu pamatā niu lītoj tī latgalīši, kuri volūdu nav montuojuši, bet gon īsavuicejuši nu gruomotu. 

 "Īguojs sovā saimisteibā dzeds pastateja trejus kuormus - ustobu, klāvu i pyuni. Pyrmū izcierta ustobu iz diveju golu. Ar laiku apleik klāvam pībudavuoja vysaidu pašeļu i škiuneišu. Itai itys vuords skanātu munā volūdā."

***

Taišni šudiņ, 12. decembrī, ir dzīsminīka i ceineituoja par zemnīku tīseibom Pītera Miglinīka 170. dzimšonys dīna.  Atseviškūs olūtūs var skaiteit, ka Miglinīks dzims 25. decembrī, tok tei ir klaida. Bazneicu metriku gruomotuos atrūnams īroksts, ka Pīters Miglinīks dzims Zaļmuižys pogosta Miglinīkūs 1850. goda 30. novembrī, piec vacuo stila. Piec jaunuo stila ir juodaskaita 12 dīnu, kas saīt 12. decembris. Vaira par Pītera Miglinīka dzeivis guojumu, davumu Latgolys kulturtelpai i vītejim zemnīkim, kai ari jam velteitīm literarīm dorbim i na tkai klausīs Lauras Melnes sagataveitejā vieturis rubrikā.