Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari itūreiz šketynoj dzīsmis Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl) stuostu.


Pazasokūt muzikim, grupys “Baltie lāči” lideram Andrim Baltačam, kurš dzīsmei  “Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)” 2010. godā radeja sovu verseju i videoklipu tei otkon ir tykuse zynomuoka sabīdreibai.
Ituos dzīsmis stuosts i izaceļšona vaicojama cytu tautu kultūrā. Originalā tei ir 19. godu symta ūtrajā pusē raksteita poļaku dzīsme “Góralu, czy ci nie żal?” (Kalnieti, vai tev nav žēl?), kuruos vuordi latgaliski atdzejuoti 20. godu symta suokumā. (1, 2) Puolejā popularuos dzīsmis teksta autors ir poļaku dzejnīks, dramaturgs i publicists nu Krakovys Mihals Baluckis (Michał Bałucki, 1837—1901).


Latgaliski itei dzīsme puordzymuse, pasasokūt gimnazistis Benediktys (Benis) Barkānis atdzejuojumam 20. godu symta suokumā. Benediktys dzejūļs “Latvīt, voi nava tev žāl” 1914. godā publicāts dzejnīka, publicista i uorsta Ontona Skrindys (1881—1918) izdūtajā pyrmajā latgalīšu dzejis antologejā – kruojumā “Kūkle”.