Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari stuosta par dzīsmis “Bryunaceite” pyrmsuokumim.

Dzīsmis “Bryunaceite” vuordu autors ir rakstnīks Juoņs Klīdziejs (Klīdzējs) (1914—2000), bet muzykys autors tenors, par Latgolys pyrmū operdzīduotuoju sauktais Tālis Matīss (1904—1985). Dzīsmis stuosta aizsuokums vaicojams 1938. godā.

“Beņs pīsaciele kuojuos un juo armonika suoce rauduot bezgaleigas skumes. Kaidas daudz dzierdātas dzīsmes melodejā. Tei beja škieršonuos dzīsme un par īšonu svešumā. Paskumeiga beja šei dzīsme un tei suopeigi plēse kryutis. Tei dzīsme beja daudz garuoka un tuos melodija beja taida, kuru klausūtīs nivīns navarēja palikt vīnaldzeigs…”

Itys ir fragments nu Juoņa Klīdzieja stuosta “Zalta kristeņš”, kas pyrmū reizi kai stuosts “Benedikta armonika” publycāts žurnalā “Sējējs” 1938. godā, bet latgaliski i ar nūsaukumu "Zalta kristeņš" stuosts publycāts taišni latgaliski raksteitajā Klīdzieja stuostu kruojumā "Guojputnu dzīsme" (izdūts 1943. godā), kas ir vīna nu diveju gruomotu, kas izguoja, cikom Klīdziejs vēļ dzeivuoja Latvejā. Tymā pošā 1938. godā pats Klīdziejs Latvejis Radiofonam stuostu “Benedikta armonika” puortaiseja klauseituoju īmeiļuotajā raidlugā "Viņsētas Benedikts". Taišni ar stuostu “Benedikta armonika” i ūtru “Cilvēki dūmakās” (ari publicāts žurnalā “Sējējs” 1938. godā) Klīdziejs turēja, ka suoc eistys rakstnīka gaitys.  

Jau pīsauktajā raidlugā “Viņsētas Benedikts” skaniejuse ari dzīsme "Bryunaceite" (Brūnacīte), kurys muzykys autors ir Klīdzieja bierneibys draugs, par Latgolas pyrmū operdzīduotuoju sauktais tenors Tālis Matīss, kuruo dzymtuo puse ir niulinejuo Bolvu nūvoda Ruguoji. Dažūs olūtūs nūruodeits, ka melodejis leidzautors ir Juoņs Ivanovs, bet tys vysa tycamuok aiz tuo, ka Matīss sovulaik cīši daudzi sasadorbuoja ar Ivanovu i komponists tymā laikā ari struoduoja Radiofonā par skaņu režisoru. Piec raidlugys dzīsme poša Tāļa Matīsa dzīduojumā cīši aizkustynuojuse klauseituojus.

Piec raidlugys izskaniešonys “Bryunaceitei” suocēs sova dzeive – sovulaik daudzi dzīduota ari Ūtruo pasauļa kara laikā karaveiru vydā, piečuok pi trimdys latvīšu klivyse kai tautysdzīsme i bejuse lels spāka olūts, bez kura naiztykuši latvīšu sareikuojumi trymdā.  Dzeivojūt kotram sovā pasauļa molā, Klīdziejs i Matīss turpynuojuši sasaraksteit i sasaglobuojuse viestule, kurā Klīdziejs lyudz Matīsam atsyuteit dzīsmis “Bryunaceite” notys, jo dzīsme teikūt dzīduota vysā pasaulī, kur viņ asūt latvīši, bet par sovu himnu tū izlasejuši trymdys studentu organizaceja “Dzintars”, kas grybūt atrast i nūstabilizēt dzīsmis originalū verseju, kai ari tū īmyužynuot. Bet 1976. goā Klīdziejs Matīsam raksteja, ka dzīsme ir tik populara, ka tymā vosorā jau īdzīduota trešajā skaņu platē:
“Tova Bryunaceite īt pa vysu pasauļu. Itūvosor tei īdzīduota trešajā skaņu platē. Pyrmū īdzīduoja veiru kors, ūtrū tenors Vēciņš modernys muzykys pavadejumā, trešū treis jaunīši, kas sauces “Trīs no Pārdaugavas”.“

Dīvamžāļ “Bryunaceitis” originalīroksts poša Tāļa Matīsa dzīduojumā nav sasaglobuojs, nu dzīsmei itūs godu laikā bejušys dažaidys versejis i īskaņuojumi gon latvyski, gon latgaliski. Gatavejūt Tāļa Matīsa albumu dzīduotuoja symtgadei, kas beja 2004. godā, dzīsmi Artura Maskata apdarē piec Matīsa saimis lyuguma īdzīduojs slovonais operdzīduotuojs Egils Siliņš. Bet dzīsmis latgaliskū variantu myusu dīnuos popularu padarejs dzīduotuojs Daiņs Skutelis, regulari dzīdūt “Byunaceiti” leluokuos i mozuokuos nūtikšonuos. Taišni itai latgaliskajai versejai topuse ar deja horeografa i deju školuotuoja Juoņa Vylcāna horeografejā. Taipat latgaliski dzīsme pādejā desmitgadē skanējuse divejuos kinuos – režisora Edgara Blinova debejis dorbā “Latgolys laikadečs”, kas skateituojim atruodeita 2011. godā, tymā skonūšuos “Bryunaceite” versejis autors i izpiļdeituojs ir Gunārs Igauņs, kai ari dzīsme, tyvynojūt originalam, Juoņa Kurševa dzīduojumā dzierdama ari 2020. goda Vīstura Kairiša dorbā “Piļsāta pi upis”. Interesna, ka itim Juoņa Klīdzieja vuordim, kas dažaidūs laikūs publicāti presē ar nūsaukumim – "Brūnacīte", "Brūnacītei", "Šķiršanās dziesma", "Ceļam dāvāts zieds" – sovu melodejis variantu sarakstejs ari operdzīduotuojs Jānis Spruogis.