Kaida angļa braucīņs iz Ņujorku i kaida latgalīša braucīņs iz Reigu. Kas tod itim obejim ir kūpeigs? Edeite Laime, izdavuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoja, rubrikā “Dzīšmu stuosti” šudiņ pīduovoj izzynuot sovulaik popularuos i niu atdzymušuos dzīsmis “Kod latgalīts Reigā brauc” stuostu.

Dzīsme “Kod latgalīts Reigā brauc” eistineibā ir diveji paraleli stuosti nu 20. godu symta 80. godu, kas kūpā sasavej piečuok – 90. godu vydā. Pyrmais stuosts ir tepat nu Latgolys – par grupu “MMD” aba “Mūzika mehāniskajās darbnīcās”. Grupa bāzejuos tuo laika Rēzeknis mežryupnīceibys saimisteibā i dorbuojuos da 1986. goda. Tūlaik grupom beja dažaidys tarifikacejis skatis i jau tod grupa dzīduoja tū pošu “Auga, auga rūžeņa” latgaliski, kas tam laikam beja nasaprūtami, deļkuo kaids koč kū taidu dora. Piečuok, jau 90. godūs, grupa atsuoka sovu darbeibu i izdūmuoja īraksteit puora dzīsmis, kuru vydā ir ari niu pazeistamuos kaverversejis – Adriana Kukuvasa dzīsmei “Ai, kājas tik vieglas” topušuo “I muote ar viedri” i Stinga “Englishman in New York” latgaliskuo verseja “Kod latgalīts Reigā brauc”. I ite ir tys ūtrais – 80. godu – stuosts: pasaulī labi zynomais angļu muzikis, dzīduotuojs i dzīšmu autors Stings dzīsmi “Englishman in New York” izdeve 1987. gods rudinī i tuos īdviesmis olūts ir angļu aktera i rakstnīka Kventina Krispa gaitys Ņujorkā, kas angļam suokumā nimoz nabeja cik vīglys.

Vīglys tuos sovulaik Reigā nabeja ari latgalīšam. Dzīsmis “Kod latgalīts Reigā brauc” latgaliskūs vuordu autors ir Terentijs Dunskis, kurs, sveicynojūt dzīsmis klauseituojus niu jau 21. godu symta 20. godūs stuosta: “Teksts dzīsmei “Kod latgalīts Reigā brauc” ir saraksteits tik seņ, kod vēļ ar Sebežys viļcīni leidz Reigai vajadzēja krateitīs četrys ar pusi stuņdis, kod runuot Reigā latgaliski beja tabu, kod “čangaļs” beja tova akcenta zeimūgs, kod studenti nu Latgolys raudzēja runuot latvyski nūraunūt vuordu golūtnis, kod studeju bīdri nirguojās par šaurajim i plotajim “e”, kod tovs apgierbs beja vysai nabadzeigs. Šudinis jaunuotnei tū gryuši saprast i varbyut ari navajag, bet taids beja laiks, taida beja myusu jauneiba – “Suoksi Reigā aprast, navarēsi saprast, kas tī tymā pūrā tai speid!”.”

Kai tod dzīsme tyka da radejis etera? 2001. gods rudinī grupys “MMD” 90. godūs kasetē īraksteituos dzīsmis tyka izdūtys četru dzīšmu diskā “I mōte ar viedri”, kas reizē beja ari “Džieļa” jubilejis izdavums. “Džieļs” teik nūruodeits kai vuordu autors dzīsmei “I muote ar viedri” i tei beja naformala, napracātu veirīšu organizaceja, kas dybynuota Rēzeknē pārnejuo godu symta 80. godu suokumā. Tod kaidā 2002. gods dīnā ar “MMD” saisteiti ļauds nūbrauce iz Reigu, Skaņstis īlu, kur tūlaik atsaroda “Radio SWH”, atdeve sorgam jaunū disku i pīsaceja tuoļuok nūdūt legendarajim Fredim i Ufo. I jau dīnu piečuok dzīsme “Kod latgalīts Reigā brauc” izskanēja radejis eterā pat vairuokys reizis.

Bet niu, 20 godu vāluok, dzīsme otkon skaņ koncertūs vysu bīžuok grupys “Dabasu Durovys” solista Arņa Slobožanina izpiļdejumā. 2020. gods rudinī Latgolys viestnīceibā “Gors” skanēja koncerts “Dzīšmu gruomota”, kurā dzīsmi “Kod latgalīts Reigā brauc” nūdzīduot tyka aicynuotys, ka tai var saceit, latgalīšu myusu dīnu muzykys zvaigznis – Kristaps Rasims, Guntis Rasims i Jurs Vucāns nu grupys “Bez PVN” i Arņs Slobožanins nu grupys “Dabasu Durovys”. Arņam dzīsme īpasatyka i tai tei otkon suoce skanēt konertūs. Skanēja ari šūpavasar – koncertā “Celīs, bruoļ!”, kurā Guntim, Arņam i Juram pīsavīnuoja ari kapelys “Augusti” muzikis Oskars Bērziņš.