Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu aktivū vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari itūreiz atkluos dzīsmis “Lobs bej’ puika myusu Jezups” stuostu.

Itei dzīsme ir vīna nu myusdīnu popularuokūs dzīšmu latgaliski. Tai ir daudzi  dažaidu dzīduojumu variantu – tū vēļ napaseņ dzīduojuši “Laimas Muzykanti”, “Dunduri”, “Vecie draugi”, Valdis i Māris Muktupāveli, bruoli Puncuļi, Eriņu saime, folklorys kūpa “Rūžupis veiri”, “Maskačkas spēlmaņi”, Aija, tei skanējuse Mežaparka lelajā estradē Dzīšmu svātku laikā i vēļ, i vēļ.

Bet, pietejūt dzīsmis izaceļšonu i atteisteibu, izaruod, ka stuosts nimoz nav par latgalīšu tautysdzīsmi, kai tū myusdīnuos puosvorā apzeimej, i vēļ vaira – stuosts nimoz nav par Jezupu. Ontons, Mikeļs, Juoņs, Jezups i cyti dzīsmē ir guojuši i aizguojuši, bet vysim laikim cauri palykuse jei – Madaļonka (Madaļa, Madaleņa).

Izaruod, ka itūbreid zynomuos dzīsmis “Lobs bej’ puika myusu Jezups” stuosta suokums vaicojams 19. godu symta suokumā, i vaininīks ir dzejnīks Ansis Līventāls (Anss Lieventhal, 1803—1878).