Pyrmais latgalīšu žurnals, literarais pseidonims “Latgalis” i Baļtinovys etnografiskais ansamblis ir pavedīni, kas
nūvad pi dzīsmis “Sokit, bruoli, sokit, muosas” aba “Dainas un kūkles” stuosta. Taišni tū ituos reizis rubrikā
“Dzīšmu stuosti” atkluos Edeite Laime.

Vaira nakai pyrma desmit godu Guļbinis nūvoda Lizumā nūtyka tautys muzykys festivals “Dzeivuo muzyka”.
Tymā gūdā tyka calti Baļtejis daudzsteigu muzykys instrumenti. Vīna nu festivala dalineiču beja ari tautys
muzykante, dzīduotuoja Lūcija Keiša nu Slobodys cīma Baļtinovys pusē, kurei iz sovys ceitarys nūspēlēja i
nūdzīduoja dzīsmi “Sokit, bruoli, sokit, muosys”. Nikod da tuo i piec tuo nabeju dzierdiejuse taidys, tok cīši
gribiejuos izzynuot, kas tei ir par dzīsmi.


Izaruod, ka dzīsmis teksta autors ir “kaids”, kurs globojās aiz pseidonima Latgalis, i tys “kaids” ir nivīns cyts kai
pazeistamais sabīdryskais darbinīks, politikis i literats Fraņcs Kemps. 1908. gods septembrī izguoja pyrmais
latgalīšu žurnals “Austra”, kura redaktors i izdeviejs beja Kemps. Literaturys, muokslys i sabīdreibys žurnals
“Austra”, kas tyka izdūts 2000 eksemplarūs i beja paradzāts, ka izīs kotru mienesi, pīdzeivuoja viņ tik vīnu
numeri i izpierkšonu ap 100 gobolu. Itei naveiksme teik skaidruota ar tūlaik tautā voldūšū naprasšonu skaiteit
i raksteit. Tok, lai kai tī nabyutu ar žurnala izdūšonu, tymā beja nūdrukuoti treis stuosti i četri dzejūli, kuru
autors beja pats izdeviejs Fraņcs Kemps, kas dorbus dažaideibys deļ voi nu parakstejs ar pseidonimu
“Latgalis” voi ari pamets vyspuor bez paroksta. Vīns nu tūs četru dzejūļu ir divpadsmit pantu garais “Dainas
un kūkles”, kurū niu zynim ari kai “Sokit, bruoli, sokit, muosas”.


Treis nu “Austrā” publicātūs dzejūļu, ari “Dainas un kūkles”, 1914. godā tyka nūdrukuoti popularajā pyrmajā
latgalīšu dzejis antologejā “Kūkle”, kurys izdeviejs beja Ontons Skrynda. Kai i vairuoki cyti ituo kruojuma
dorbi, tai i “Dainas un kūkles” piečuok tyka pi melodejis, tik dīvamžāļ muzykys autora vuords tai i ir maņ palics
naatkluots nūslāpums. Bet dzīsme suoce sovu dzeivi i niu Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā
garamantas.lv var atrast līceibys par ituo teksta pīrokstim laikā nu 1936. da 1987. goda vysaiduos Latgolys
vītuos – Bierzpilī, Sakstagolā, Aglyunā, Bukmuižā, Kolupā i cytur. 1960. gods vosorā Marija Gžibovska nu
Bierzpiļs pogosta Beļausku cīma folklorys vuociejim tai i sacejuse: “Vīnā gruomotā beja, man ļūti patyka i es
izamuocieju dzejūli.”


Voi Baļtinovys etnografiskuo ansambļa dalineicys Lūcijis Keišys Lizumā īraksteitais dzīduojums ir vīneiguo
skaņu līceiba par dzīsmi? Juosaprīcoj, ka nā! Tok cyti dzīsmis skaniešonys celi taipat vad iz Zīmeļlatgolu. 1987.
godā muzykologs Andrejs Krūmiņš īrakstejs i niu digitalajā arhivā garamantas.lv daīmams baļtinavītis
Buorbolys Supis dzīduotais “Sokit, bruoli, sokit, muosys” variants. Izaruod, ka Buorbola i Lūcija obejis beja
Baļtinovys etnografiskuo ansambļa dzīduotuojis i sovulaik kūpā ari daudzi dzīduojušys kai ansamblī, tai
saļmēs. Tymā pošā 1987. gods septembrī kaidā dzejis dīnu pasuokumā Baļtinovā, kur gastejuši dzejnīki
Ontons Slišāns i Aļberts Ločmeļs, kurš beja Buorbolys bruoļs, Baļtinovys etnografiskuo ansambļa izpiļdejumā
skaniejuse ari itei dzīsme ar Kempa vuordim. Vītejuos avīzis “Vaduguns” roksta rynduos atsakluoj, ka Ločmeļu
saimē tei bejuse meila i bīži dzīduota dzīsme. Sovpus Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis arhivs
globoj 1990. godā Māra Jansona īraksteitu ari zīmeļlatgalītis, Rekovā dzymušuos teiciejis Margaritys Šakinys
īdzīduotu “Sokit, bruoli, sokit, muosys” verseju, kurai melodeja vys skaņ taišni taipat kai tautā lobuok
zynomajai dzīsmei “Sadzīduosim mes, muosenis”.


Turu nūceju, ka ari “Dainom un kūklem” daīs tys breids, kod kaids myusu laiku muzikis paduovynuos jaunu
skaniešonys stuostu, kai tys ir nūtics ar cytom senejom dzīsmem, kurūs teksti sovulaik publicāti antologejā
“Kūkle”. Tok cikom lai dzīsme skaņ Buorbolys Supis bolsā.