Kas kūpeigs Hamiltonai Kanadā i Lubuonai Modūnis nūvodā i kai atškiert tautysdzīsmi nu autordzīsmis? Tū dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoja Edeite Laime i muzikis, etnomuzykologs Ēriks Zeps rauga nūskaidruot dzīsmis “Zemli zvaigzneite puorguoja” stuotā.

Koč i dzīsme zynoma i teik dzīduota kai latgalīšu tautysdzīsme, vys tik itei vysu dreižuok ir dzīsme ar skaidri atpazeistamu autoreibu – vuordu i melodejis autore ir dzejneica, dzīsmineica Bronislava Martuževa. Senejuokais publiskais īroksts, kurā var dzierdēt dzīsmi pošys Martuževys īrokstā ir 1990. goda īroksts nu Krišjuoņam Baronam veļteituos konferencis Zynuotņu akademejā.

Kai Ērikam i Edeitei stuostejuse Martuževys biografe, muzeologe Anna Egliena, na par vysom Martuževys dzīduotajom dzīsmem ir piļneigi skaidrys, kurys ir tautysdzīsmis i kurys juos pošys autordzīsmis, tok ir daudzi faktu i līceibu, kas atkluoj, ka Martuževa sovys dzīsmis “palaiduse tautā” i tuos uztvartys kai tautysdzīsmis, jo dzīsmineicys dzeivis guojuma deļ sovulaik jei publiski navarēja ruodeit sovus dorbus. Vīna nu līceibu ir īroksts ari pošys Martuževys dīnysgruomotā par dzīsmi “Gona gūda”:

“Oh, jā! Kad priesteri un Moniku aizveda un visi sasēdās ap galdu pa otram lāgam, es atsēdos uz tahtas un sēdot it kā drusku pasnaudu. Tas ļoti palīdzēja, spriegums nokrita un atlaidās. Konjaka un vīna iesildītās dāmas tagad varēja arī pabudināt:
Gona gūda, gona gūda,
Laiks ir gūdu prast,
Laiks ir myusu muoseņu
Padaudzynuot.
Lai boguota, lai boguota
Myužam tova sāta.
Marta galvu vien grozījā – šitādu dziesmu! Bet es nebiju muļķe, neteicu, no kādas pūra lādes dziesma izcelta. Pravieti neciena tēvzemē. – Ko tu! Veca latgaliešu kāzu dziesma! – Vaca to vaca, bet es juos nazynu. – Tyuleņ zynuosi!
[..]
Drīz vien Martu ierakstīs magnetafona lentē ar šo dziesmu. Viena stundu ilgstoša lente jau esot piedziedāta. Un lai tiek uz veselību! Un lai nevienam prātā nav, ka dziesma dzimusi 20. gadsimtā 85. gadā. Tā iegulsies tautas pūrā blakus citām, ej zini, kā dažviet sanerrotām. Nupat jau dzirdēju, ka par tautas dziesmu sauc arī Jurciņa “Vālodzīti”. Še tev, Jurciņ!” Vysu dreižuok leidzeigs ceļš tautā ir ari dzīsmei “Zemli zvaigzneite puorguoja”.

Taišni kai vīnu nu latgalīšu tautysdzīšmu dirigente Aira Birziņa sovulaik dzīsmi, lai sataiseitu aranžeju meiteņu koram “Tiara”, cytu vydā pīduovuoja ari komponistei, vokaluos grupys “Latvian Voices” vadeituojai Laurai Jēkabsonei. Laura atguodoj, ka nu vysu pīduovuotūs dzīšmu jai par reizi īpasatykuse itei i bejs skaidrys, ka dzīsmei jei grib īdūt taidu kai filmys “Cylvāka bārns” sajiutu. Komponiste ir cīši prīceiga, ka piečuok dzīsmi sovā 2021. godā izdūtajā albumā “As abow, so below” ostoņu dzīšmu vydā īrakstejuši ari Hamiltonys bārnu kors nu Kanadys.