Latgalīšu kultura napaseņ tykuse par vīnu vierteigu i Latvejis mārūgā unikalu gruomotu boguotuoka. Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” izdūtuo “Muna dzīšmu gruomota”, kurys sastateituoja ir Edeite Husare, ir leidz šam apjūmeiguokais latgaliskūs dzīšmu apkūpojums, kur ir naviņ tūs teksti, bet ari notys.

“Taida materiala, kur tev ir latgalīšu dzīsmis i vyss spektrys – vuordi, notys – taida nav. Maņ taišni cīši gribejuos, lai itys palīk taids kai taustoms i radzams materials, kū var izmontuot ari praktiski. Dzīdit!”

Vaira nikai desmit godu laikā izdavumā “Muna dzīšmu gruomota” apkūpuotys 300 latgaliskuos dzīsmis aptyvai symta godu periodā. Edeite atkluoj, kai rodusēs ideja veiduot taidu gruomotu.

“Iz Dzīšmu svātkim beja latvīšu dzīšmu kladis, deļtuo grybu saceit paļdis Nacionalajam Kulturys centram par īdviesmi, jo tod, kod es attaiseju pyrmū taidu dzīšmu kladi, tī beja tikai četrys dzīsmis latgaliski. Jau tod roduos puordūmys, ka mums tymā vysā lelajā dzīšmu skaitā ir tikai četrys dzīsmis, ka varbyut mums vyspuor vajag koč kū sovu. Tod piec pīcu godu beja cyti Dzīšmu svātki i tī vyspuor beja tikai vīna dzīsme. Tod jau tei ideja, kas beja rodusēs, topa pavysam skaidra, ka mums pošim vajag apkūpuot latgaliskuos dzīsmis. Situaceja ar latgaliskom dzīsmem beja taida, ka beja izdūtys tautys dzīšmu gruomatenis, Ontona Matvejāna dzīšmu gruomotys i beja ari vīna gruomota “Rūtoj”, kur īškā beja tautysdzīsmis i Andra Eriņa dzīsmis. Pluonys, mozys gruomatenis, i tod maņ gribejuos, lai ir koč kaids materials, kas apkūpoj na tikai tautysdzīsmis, koč ari ite trešuo daļa ir tautysdzīsmis, bet vysys puorejuos ir autordzīsmis par aptyvai symta godu garu periodu.”

Kai stuosta poša autore, tod gruomotā izraudzeitūs dzīšmu ceļš, kas cyta storpā bolstuos ari iz zynomu daļu subjektiva redzīņa, i ar tū saisteitī stuosti ir vysaids.

“Kotrys dzīsmis ceļš iz itū gruomotu ir drupeit cyts, es až reizem naspieju poša saprast, deļ kuo tys tai ir nūtics. Pyrmais ir popularitate, ka tuos vysys mes zinim i ka tom nūteikti juobyut. Faktors – tuos, kas niu voi koč kod ir bejušys topūs, popularys dzīsmi. Par pīmāru, niule “Bez PVN” vysi dzīd, voi sovulaik beja “Borowa MC”, voi Kārlis Kazāks, pīmāram, ar sovim raidejumim i latgaliski radeitajom dzīsmem, tod maņ ruodejuos svareigi, lai ir īmyužynuots ari itys laiks.”

Edeite izsver, ka pi ituos gruomotys daudzi struodojuse gon Daina Salmiņa, kura radejatuos vizualū nūformiejumu,gon ari pedagoge i muzykologe Solvita Ivanova, kura raksteja dzīsmem notys.

“Teišomleluokejai daļai notys ir raksteitys nu jauna, dažom mums paleidzēja ari autori. Na vysi, kuri muzicej jādz ari raksteit notys. Tautysdzīsmem kočkas beja.”

Niu izlūluotuo “Muna dzīšmu gruomota” palaista tautuos i interesentim ir daīmama gruomotneicuos – gotova sovai skanēšonai sātuos, leluokūs i mozuokūs publiskūs pasuocīņūs i kur tik vēļ nā.

“Dzīšmu gruomotu var atrast gruomotneicuos,bet mane vajag uzmeklēt tik tod, ka mona kaidu klaidu, napiļneibu, kam tuoluokais ceļš varātum byut, ja nu itys metīņs beidzas, sataiseit turpynojumu, bet jau izlobuotu. Lobuotū izdavumu. Maņ nūteikti grybātūs, lai itys vyss daboj ari koč kaidu elektroniskū verseju, bet tī tod otkon ir autortīseibu vaicuojumi. Drukuotim variantim ir vīns veids, kū mes vysu raudzejom sakuortuot, internetam cytaiž. Muna dūma ir sataiseit ari Facebook lopu, kur es varātum reizi puora dīnuos izstuosteit vaira ari kotrys dzīsmis stuostu.”

 

*****

Ausmas Spruktes sižetā stuosts nu Skryndu dzymtys muzeja. Daugovpiļs nūvoda Neicgaļa pogostā dzymušuo Juoņa Sveņča vuords vysvaira saistuos ar muokslu – jis ir grafikis i gleznuotuojs. Niu Daugovpiļs nūvoda Vabalis pogostā asūšajā Skryndu dzymtys muzejā jam sataiseita ustoba ar muokslinīka dorba reikim i gleznom. Tei ir pīlāguota ceļojūšai izstuodei i regulari koč kur dūdās. Itūšaļt muokslinīka kruošnī dorbi apsaverami Dubnys kulturys nomā.

*****

Storptautyskuos sīvīšu dīnys prīškvokorā literate Ligija Purinaša "Kolnasātys gruomotplauktā" stuosta par sīvītem - latgalīšu rakstneicu dažaidom paaudzem i tū, kaidu sīvītis tālu latgalīšu literaturā ir radejuši veirīši.

Latgalīši tradicionali sīvīti apzeimoj ar trejim B - bryute, buoba i baba. Vysa juos dzeive ir grīzusēs ap lauleibu. Cikom esi jauna, – juorauga izdeveigi i labi apsaprecēt. Kod esi apsapreciejuse, tod ir juodūmoj par saimnīkuošonu, bārnim i saimi. Bet tod, kod saule grīžās iz ūtru pusi – tod jau par mozbārnim i tū, kab vysim zečis byutu saadeitys i dzeive labi īkuortuota. Tū laikam ari sauc par sīvītis laimi. Betv ysūs laikūs ir bejušys ari tuos, kas nūsastuoj pretim straumei.

20. godu symta suokumā sīvīte beja stypri atkareiga nu tradicionaluo, patriarhaluo dzeivisveida – dzeivuošona nūtyka voi nu tāva, voi veira sātā. Itamā laikā latgalīšu sīvītei dzeivis izvielis īspiejis beja gona īrūbežuotys: apsaprecēt voi raudzeit dareit sabīdryski nūzeimeigys lītys. Dažūs gadejumūs seve naapgryutynuošona ar saimi i bārnim beja apzynuota izvēle, cytūs – najaušeiba.

Deļtuo laikam dīzgon pošsaprūtami, ka gon pyrmuo latgalīšu literate i pedagoge Naaizmērstule aba Rozaleja Tabine (1890–1964), gon latgalīšu bibliografe, Daugovpiļs Školotuoju instituta direktrise Valereja Seile (1891–1970) izavielēja dzeivi sabīdreibys lobā. Obu jaunkuņdžu preceibu godi īkryta laikā ap Pyrmuo pasauļa karu, bet kuozu vītā juos izavielēja izgleiteibu – Rozaleja vuicējēs Ļvovys Frebeļa (vaļsts) kursūs, bet Valereja – Bestuževa augstuokajūs sīvīšu kursūs. Taišni izgleiteiba kliva par īspieju dzeivē izasist, i par jūs privatū dzeivi zynoms gaužom moz. Cytaižuok beja ar 1891. godā dzymušū perspektivū literati Konstanci Dauguli (1891–1949), kura 1912. g. uzraksteja lugu “Guņsgrāks”, i ar tū ari sovu daiļradi nūslēdze. Teik skaiteits, ka golvonais tuo īmeslis beja juos lauleibys ar Fraņci Kempu.

Tuoļuokuo, jau 20. gs. pyrmajā desmitgadē dzymušūs latgalīšu rakstneiču, paaudze nasaskateja daiļradis i saimis dzeivis sovstorpejū konfliktu – gon 1915. godā dzymušuo Marta Skuja (1915–1947), gon 1909. godā dzymušuo Marija Andžāne (1909–1988) spēja izapaust kai vīnā, tai ari ūtrā jūmā. Dīmžāl obeju dzejneicu liktini grūzēja Ūtrais pasauļa kars – Marta padūmu okupacejis laikā zaudēja veiru Viktoru Munduru, i 1947.g. ari poša guoja būjā aiz tuo, ka beja īsaisteita nacionalajā pretuošonuos kusteibā, sovukuort Marija Andžāne kara laikā zaudēja meitu i beja spīsta ar vysu saimi pamest Latveju.

Karunoj par latgalīšu sīvītis tālu literaturā, tod, maņ ruodīs, tipiska sīvīte ir tei, kas pasadūd katuoliskajom tradicejom. Idealizāta, tyvynuota kristeigajam dzeivis veidam, taida, kas meklej i atrūn pareizū ceļu i ruoda tū cytim, nareši uperādama sevi, sovu dzeivi i īspiejis. 1929. g. 1. septembra izdavumā “Draugs” par latgalīšu sīvīti raksteits tai: “Sīvītes pīnuokums ir tai īkuortuot muojas dzeivi, ka ikvīns muojis lūceklis byutu laimīgs un apzinīgi dzeivuotu deļ sovas tautas lobkluojeibas. Tikai taida sīvīte spēs sovu augstu uzdavumu piļdīt, kurai sirds byus mīlības pylna, kura pazeis sovus pīnuokumus. Sīvītei juozyna, kai dzeivuot pošai prīkš sevis, sova sīvītes gūda, juozyna, kuo nu juos prosa Dīvs, dzimtine un tyvuokī.” Itaidus sīvīšu tālus var maneit Jezupa Kindzuļa aba Čenču Jezupa, Norberta Neikšānīša i cytūs 20. gs. 30.-40. godu veirīšu saraksteitajūs dorbūs.

Padūmu Latvejā latgalīšu literatura beja cīši īrūbežuota, lai nasaceitu, ka juos nabeja pavysam, i deļtuo spieceigais latgalīšu sīvītis bolss īsaskanēja viņ 1982. g., kod Anna Rancāne izdeve sovu debejis dzejūļu kruojumu “Lūgšana mājai”. Piečuok, jau 20. i 21. godu symtu mejā, latgalīšu literaturā uzplaiksnēja jaunuos paaudzis literatis: Ingrida Tārauda, Ineta Atpile-Jugane. Vāluok, 2000. g. vydā, jom pīsavīnuoja ari Ilze Sperga, Dagnija Dudarjonoka i cytys.

Godu desmitem īmūt, ari 20. gs. 30.-40.godūs veirīšu radeitais i kultiveitais sīvītis tāls literaturā ir mainejīs. Sīvīte vaira nav viņ sātā sādātuoja, bārnu auklātuoja, – jei ir leidzvierteigs partners, mīlesteibys jiemieja i devieja. Tū labi var maneit gon Ontona Kūkuoja dzejis kruojumā “Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns” (1995), gon Ontona Slišāna gruomotā “Salve Regina: poema par radeišonu” (2008).”