Fotografs Pīters Korsaks ir vīns nu Latvejis Fotografejis muzeja dybynuotuoju i nūzeimeiguokūs fotoviesturnīku Latvejā, kurš vēļ arviņ aktivi pietej fotografejis viesturi i ari pošu fotografu dzeivisstuostus. Ari šūbreid jam aizsuokti vairuoki projekti – vīns nu taidu ir gruomota par latvīšu fotografim i fotoreporterim karā, kuru skaiteituoju viertejumam planavuots nūdūt jau pavysam dreiži.

Fotografs Pīters Korsaks gon sovulaik, gon ari niu ir daudz struoduojs pi vysaidu pīminiekļu atjaunuošonys i pieteišonys, tūs vydā caur fotografeju i stuostim izgleitojūt ļauds.

„Jelgovys Luočpliesi maņ īsadeve personeigi atrast. Redz, nalaime beja tei, ka tuos vītejuos avīzis kontrolēja partejis komiteja i naļuove raksteit par tim pīminieklim. Tys Jelgovys redaktors laikam beja naatkareiguoks voi drūsmeiguoks i jis munu rokstu ar nūsaukumu „Kur esi Lūočpliesi?” īlyka, jo cylvāki ir mieginuojuši skaidruot, kur jis palyka, ka jū nūvuoce, i nivīns navarēja, bet es atbraucu vīnu dīnu aprelī iz Jelgovu i vysu dīnu staiguļuoju, vaicuoju vacūs cylvākus, kas varātu koč kū pastuosteit. Tod pīguoja Kulturys fonda izsludynuotuo tolkys dīna majā, maja suokumā, ka savuoks vysus kopus i tamleidzeigi. Tymā laikā ar pasaruodeja tys muns roksts avīzē ar tekstu, ja cylvāki koč kū zyna, lai zvona. Jelgovā maņ dzeivuoja vīns dorbabīdrys i beja uzdūts juo teļepons. Cylvāki zvaneja i kotrys stuosteja, kū jis zyna. Izaruodeja, ka sovstarpeji napazeistami cylvāki nūruodeja vīnu i tū pošu vītu, i tod, kod pīguoja tolkys dīna, tod kolegis ar bīdrim guoja iz tīni i zondēja tū vītu. I truopejuos! Jo jis beja tik masivs, ka tei kryušu daļa beja īrokta nasadauzeita. Tai ka tys muns roksts beja tys, kas paleidzēja atjaunuot itū pieminiekli,” stuosta pats Pīters.

Leidza ar aizrauteigu fotografejis viesturis pietnīceibu i pošu fotografiešonu Pīters Korsaks ir ari vairuoku gruomotu autors ci leidzautors, kurš daudz pīsavierss ari Latvejis viesturē zeimeigim pīminieklim. Pīters atkluoj, ka sovulaik ar dūmubīdrim reikuojuši ari akcejis sabīdreibys informiešonai itymūs vaicuojumūs.

„Saraksteju gruomotu par vysom tom akcejom, par vysu Latveju, ari par Latgolys atbreivuošonys pīminiekli – ar bildem, kaids jis nūguozts bejs, tai ka faktiski vysur. Tymā gruomotā ir ap 130, taida kai enciklopedeja: pīminieklis, autors i aproksts, kod jis iznycynuots. I ūtrei daļa ir par myusu akcejom, kur es vysu pīfiksieju, taids dokumentals materials. Tei gruomota saucas „Ceļā uz neatkarību”.”

Jau 1987.godā Reigys Viesturis i kuģnīceibys muzejs suoce sasagataveišonys dorbus Latvejis fotomuzeja izveidošanai, sovpus piec treju godu jaunais muzejs dabuoja sovu nūsaukumu i oficialū vītu cytu Latvejis kulturys īstuožu vydā. Itūs laikus pīmiņ ari Pīters.

„1974. i 1975. godā nūorganizieju Reigys kuģnīceibys muzejā pyrmū nūpītnū izstuodi, kas beja veļteita fotografejis viesturei i savuoču tik daudz materialu, ka tymā telpā, kuru maņ daškeire, nabeja vītys vysu izlikt.

Problema jau beja tei, ka, ja fotografs beja nūmirs i saime par jū nav savuokuse informaceju, nabeja par tū cylvāku dzeivisstuosta. Kas? Kod jis? Kur jis? Voi pīsadaleja izstuodēs voi vīnkuorši amatnīks beja? Nu tuo faktiski suokuos, tei izstuode beja taids pagrīzīņa punkts tam, ka ari muzeja cylvāki iz fotografēju suoka vērtīs cytaižuok, ka tei ir vierteiba. Var daudz kū apraksteit, gon dokumentali, gon muokslinīcyski, bet fotografeja jo eipaši tymā laikā, kod jū kopēja, jei ir taids dokuements, kū navar tai apstreidēt, tagad jau var salikt...”

Pīters pīzeist, ka vysūs laikūs Latvejā ir bejs saleidzynūši daudz fotografu, ari profesionalu fotografu

„Pats bīži viņ breinojūs, ari, par pīmāru, taidā Smiltenē beja na vīns bet kaidi pīci. Kur jim vysim beja dorbs i peļņa? Izaruoda, ka fotografu Latvejā bejs vysūs laikūs cīši daudz. Tūlaik vajadzēja treis godus vuiceitīs, kab tu pi kaida izcyla fotografa tyktu voi beja ari kursi, kurus latvīšu fotografejis tāvs Mārtiņš Butlers organizēja 20. gs. suokumā. Tī beja profesionali fotografi.”

Pīters stuosta, ka īsuokumā daudz fotografiejs, bet nu jau 50. godu cīši daudz pietej fotografejis viesturi.

„Suoku fotografēt jau nu bierneibys, piec kara, 90. godā, kod es ar Kulturys fonda ceļa naudu tyku iz Ameriku, kab vuoktu naudu tūpūšajam foto muzejam. Maņ beja dzeiva vīna tante, tāva muosa, muna krystamuote i es atbraucu iz Reigu vuiceitīs.

Maņ beja taids sapyns kai Pliekšānu Juoņam, ka juosavuica jurisprudeņce, kab aizstuovātu sovu tautu, bet ar taidu biografeju juridiskajā fakultatē najieme. Tai es vuicejūs sakarnīkus i tei aizraušona ar fotografeju, pats sev radeju dorbu. I tai vysu myužu.”

 

 

Nasaverūt iz sovu cīnejamū vacumu, Pīters vēļ arviņ ir cīši aktivs i aizrauteigi struodojūšs pietnīks, kurš niule struodoj ari pi vysmoz treju gruomotu. Par vīnu nu tūs Pīters stuosta:

„Pošu reizi tūp gruomota, kaida Latvejā leidz šam nav bejuse – par latvīšu fotografim, fotoreporterim karā. Taišni tagad koč kod izīs – julī voi augustā. Īcerē pats Bīdaks beja, jis beja aizsorgs, īguoja vuocīši i jis beja tur kai nūliktovys puorziņs i jū arestēja. Jis ari naatsagrīze.”

Sovpus sadarbeibā ar Latgolys fotografu bīdreibys vadeituoju Igoru Pliču jis vuoc informaceju vēļ kaidam izdavumam, kas byus velteits taišni Latgolys fografim.

„Mes dūmojam uztaiseit taidu kai enciklopedeju par Latgolys fotografim, kai jau es minieju – fotografu vysod, vysur ir bejs cīši daudz. Fakts ir taids, ka 38.godā Latvejā piec statistikys beja 501 voi 503 profesionali fotografi, kuri deve peļņu ari valstij. Taitod varit īsadūmuot, cik daudz!”

Vaicuots par tū, kai jis attāluotu Latgolu, ka tei byutu tikai vīna biļde, piec Pītera atbiļdis ilgi nabeja juogaida.

„Varātu byut, par pīmāru, Rēzeknis voi Ludzys piļsdrupys ar pakolnu. Nu tei ainova. Ūtrys byutu Latgolys atbeivuošonys pīminieklis, kod nūzuodžēja krystu i jei ruodeja iz austrumim kulaku, tod nūjēme pavysam.”

Pīters atkluoj, ka leidz pusei jau saraksteita ari gruomota par pasaulī mozuokū fotokameru „Minox” i tuos izgudruotuoju Valteru Capu, dorbs pi kurys suokts jau 70. godu ūtrymā pusē. Turpynoj Pīters.

„Nivīns navar apraksteit tū, kū es zynu, nu jau 40. godu pietejūt i ūtrys, ka, pasasokūt maņ, es apmeklieju „Minox” izgudruotuoju i pīguoja Latvejis atmūda, beiveiba i jis atbrauce iz foto muzeju, kur maņ jau beja izstuode par „Minox” i tod es īsaceju Zynuotņu akademejai, lai jū apbolvoj, i tai jam daškeire ari gūda doktoru, i jis 2001. godā beja spīsts atbraukt otkon. Jis maņ daudz ir izstuostejs, ir biļdis i vyss. Ari pats itūs godu laikā asu savuocs vysu, kas saisteits ar VEF „Minox”. Deļkuo spīgi teišom jū izmontuoja, jo jei beja cīši kompakta i ārta. Pajem rūkā i jei nav radzama, attaisi i jei jau izreiz ir gotova fotografiešonai. Var bez koč kaidu papyldu īreiču puorbiļdēt dokumentus, teišom spīgi ir izmontuojuši, bet jei nikod nav bejuse dūmuota kai spīgu kamera, vīnkuorši jei beja tik augsti profesionala, ka pasaulī taidu napazyna. Nivīna kamera tai nastruoduoja i tys beja 1938. gods, kod jū suoce puordūt veikalā, tī pi Breiveibys pīminekļa iz styura beja VEFam veikals, kur jū varēja nūpierkt par duorgu naudu, saprūtams. Tys „Minox” ir koč kas unikals pasauļa mārūgā, jo kolekcionari jū vēļ tagad vaicoj. Vēļ interesants taids moments, ka tod, kod Padūmu savīneiba okupēja Latveju, tī kotram „Minox” ir „Made in Latvija”, tū sleipēja uorā i gravēja „Made in USSR”. Krīvu īkuorta pastuovēja cīši eisu laiku i taidu ir moz, tūs vēļ arviņ pasaulī vaicoj par duorgu naudu.”

 

 

 

***

Sižetā Ausma Sprukte itūreiz stuosteis par Varakļuonu pili, kurymā jau vaira nikai 20 godu dorbojās Varakļuonu nūvoda muzejs i piļs ir eipaša ar tū, ka gondreiž vysys sīnys, grīsti i lūgu ailis tymā jau 18. godu symtā tyka apgleznuotys. Itūšaļt divejis restauratoris tī struodoj, kab daļu nu zeimiejumu atsagtu i saglobuotu cytom paaudzem.