Oktobrī svietejam izcyla vaļstsveira, politiķa, goreidznīka, literata, kulturys i sabīdryskuo darbinīka Fraņča Trasuna 160. dzimšonys dīnu. Fraņcs Trasuns ir izcyla viesturyska personeiba, vīns nu pyrmūs izgleituotūs latgalīšu, kura lūma Latgolys apvīnuošonā i Latvejis vaļsts izveidē ir nanūviertejama. Taišni jis vadeja viesturyskū Latgolys kongresu Rēzeknē 1917. gods 26.–27. aprelī (piec v. st.). F. Trasuns aktivi īsastuoja par Latgolys apsavīnuošonu ar puorejim latvīšu apdzeivuotajim nūvodim. Vāluok īvālāts Satversmis sapuļcē, pīsadalejs Latvejis konstitucejis izveidē, bejs Saeimys deputats. Vys tik juo dzeivē ir bejuse pylna pretrunu i tragisku nūtykumu, nu kurūs smoguokais – izsliegšona nu katuoļu bazneicys. Juo reabilitaceja Vatikanā tyka dabuota viņ 20. g. s. 90. godu golā.

Par tū, kaids tod Fraņcs Trasuns beja kai personeiba, par juo vītu i nūzeimi Latvejis i Latgolys viesturē, runojam ar cylvākim, kas juo dzeivi i liktini ir pietejuši plotuok – Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski, literati i politiki Annu Rancāni, viesturis doktorantu i muziki Arni Slobožaninu. Kūpā ar jim turpynuosim īpazeit Fraņča Trasuna personeibu, kuru latgalīši meiļuoja i cīnēja par speiti vysam i dora tū ari šudiņ.