Saruna ar Daci Gaigalu, kura jau vaira nakai divdesmit godu dzeivoj Fraņcejā, kaidā Parizis pīpiļsāta.  Runuosim par dzeivi i kasdīnu Farņcejā, atmiņom nu Latgolys i byušonu ite, redzīni nu molys iz procesim i latgaliskū nu tīnis, latgaliksuo saglobuošonu kasdīnā. Dace pīzeist, ka vysvaira jai nu Latgolys datryukst boltūs bārzu bierztali i iteinis cylvāku.


„Cylvāki ar kurim parunuot. Parunuot nu sirds. Cylvāki, ar kurim ir kūpeigys atminis, kūpeiga paguotne, kuri zyna tuos pošys dzīsmis, koč kaidus citatus. Prūtams, ari Latgolys doba. Munys atminis nu dobys ir Latgolys boltī bārzi. Tai sātai, kurā es dzeivuoju bierneibā, blokus beja bārzu bierztale, kuru beja statejuse muna vacvacmuote. Es tamā biertaleņā spieļuojūs, staiguoju, dzīduoju. I niu vysur, kur es asu uorzemēs, i ari Fraņcejā, vaicoju piec bārzu. Ir Fraņcejā bārzi, nav jau tai, ka nav, bet, kod radzu, jiutūs kai sātā. Ari iedīni. Sītais sīrs, vuoreitais sīrs, kaidu taiseja muna krystamuote, putruomu dasys, sirnīki. Asu raudzejuse koč kū taiseit poša, bet nav tī poši produkti, nav tuos pošys receptis. Tik labi naizīt.”