Vosora ir laiks kod cylvāki aktivi dūdās pi dobys i īt puorguojīņūs. Deļtuo iz sarunu asam aicynuoši Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Rāznys Nacionaluo parka dobys centra vadeituoju, geologi Regīnu Indriki (Indriķi), kura ari poša ir aizrauteiga dobys baudeituoja i, cyta vydā, zyna stuosteit daudzi interesantu i nūdereigu lītu par vītom, dobā sastūpamajim augim i dzeivinīkim, kai ari daudzi kū cytu. Regīna aktivi īt puorguojīņūs i Latgolu īzzynuot kuojom aicynoj cytus. Iz vysa var pasavērt nu daudzu skota punktu, ari dobā.

“Īsim dobā ar izpratni i, ka mes sajussim tū, ka doba ir juocīnej, jei ari pret mums atsatīks ar cīnu. Lai mums vysim breineigys stygys!”

Ar Regīnu runuosim par tū, deļkuo jai pateik īpazeit arviņ jaunus maršrutus i kū tys jai dūd, kai ari par tū, kū i kai jei īsoka cylvākim pīdzeivuot i apsavērt, vys tik palīkūt dobai draudzeigim turistim.

“Bierneibā maņ cīši patyka reikuot puorguojīņus nu babys da babys muosai, nu Luocovys da Bečeru, piec tam školys laikūs beja “Zalta rudiņs” i “Preteimā pavasaram” puorguojīni. Tod studeju laiks Viļņā, es asu geologs. Principā vyss dorbs ir puorguojīņs, īšona maršrutūs i tamleidzeigi. Tod dorbs Dobys aizsardzeibys puorvaļdē, kur kasdīna ir īšona dobā.”

Napaseņ pabeigts Latgolys garūs puorguojīņu maršruts “Azaru styga” (“Ezertaka”), atpazeistameibu i popularitati dabuojuši kusteibys “Nezināmā Rēzekne”, kai ari Rēzeknis nūvoda organizātī puorguojīņu cykli “Rēzeknes novada debesspuses” i cyti. Regīna izsver, ka puorguojīņu kusteiba ir bejuse vysūs laikūs, vys tik Covid pandemeja otkon parūsynuoja cylvākus arviņ vaira īt dobā.

“Īreikuoja Latvejā “Jūrtaku”, “Mežtaku”, tod sasasparuoja Latgolā i sataiseja “Ezertaku”. Pārņ suocēs ar īsapazeišonys puorguojīnim, kluotyn vēļ īt tei pīvīnuotuo vierteiba, ka ir kaids cylvāks, kas pavoda, pastuosta, paruoda. Pļus vēļ vītejais uzjiemiejs, kas paruoda, kas pi juo ir i īdūd ari nūgaršuot voi izbaudeit koč kaidys lītys.

Cylvākam palīk interesanti īt dobā. Ir koč kas markēts, īzeimāts i tod ir tei drūšeibys sajiuta, ka es nanūblūdēšu i atrasšu eistynū ceļu.

Es dūmoju, ka tys byus tys, kas atsateistēs arviņ vaira i vaira, bet, saprūtams, ite vajag vēļ dūmuot par papyldpakolpuojumim, jo cylvākam vajag koč kur dabuot iudini, uzēst. Na vysu var iz mugorys nūnest leidza. Es dūmoju, ka puorguojīnim ir nuokūtne i tys tikai atsateisteis i atsateisteis.”

Rāznys Nacionalais parks ir vīna nu teretoreju, kuru puorsaver Dobys aizsardzeibys puorvaļde. Regīna pīzeist, ka vysaida veida i leimiņu sadarbeiba dobys turysma jūmā nūteik i viertejama ar pozitivu atzeimi.

“Tuos pošys Ceļuotuoju dīnys ar dūmu popularizēt uzjiemiejus, veicynuot turysma atteisteibu. Tuos tradicionali nūteik juļa ūtrajā sastdīnē, svātdinē i ari šūgod byus 13., 14. julī Rāznys Nacionaluo parka ceļuotuoju dīnys, kur byus kai uzjiemieju pīduovuojums, tai puorguojīņs, kas byus reizē ari Latgolys puorguojīņu dīnu puorguojīņs nu Kaunatys da Leluo Līpu kolna i tod tai kai apļveidā atpakaļ.”

Dobai draudzeiga byušona dobā ir cīši svareiga, taipat kai myusu darbeibys kasdīnā, kas ītekmej ari vysaidus procesus dobā.

“Kotrys nu myusu var dareit koč kū lobu. Saceisim, suokt koč voi ar zīdu pļovys īsiešonu voi ar zuoluoja na tik bīžu i intensivu pļaušonu. Ļaut pučem nūzīdēt, izbērt sāklys i tod nūpļaut

… Pļaunam cīši bīži, vaira smalcynojam, leidz ar tū vaira aug tuos ekstensivuos sugys i tom parostajom, breineigajom pučem ir gryušuok augt. Koč kaidi tī suņu burkši augleigā zemē nūmuoc vysus puorejūs. Cylvākam ari drupeit juopadūmoj, kai saiminīkuot. Taipat var izlikt putnu būreiti, plykspuorņa būreiti, sataiseit kukaiņu vīsneicu voi vīnkuorsai pamest vacu calmu, lai jis tī pogolmā koč kur tryud i ir dzeivisvīta i baruošonuos vīta kaidai sugai.”