Kolnasātys „Gruomotplauktā” itūreiz Laura Melne pastuosteis par nūslāpumainuokū latgalīšu autoru Mariju Dzeislu. Koč ari tikū izguojs juos dzejūļu kruojums “Vysta smierts”, nav zynoms, kas sliepās aiz ituo pseidonima.

„Varbyut tu zyni, kas ir Marija Dzeisla?” Itū vaicuojumu beidzamūs godu laikā asmu dzierdiejuse na reizi viņ. I vysod gūdeigi atbiļdeju, ka nazynu. Aizdūmys maņ, saprūtams, ir. Bet tikai iz aizdūmu pamata, bez pīruodejumu jau nivīnu apsyudzēt navar. I lelā mārā dzejūļu kruojums „Vysta smierts” pīruoda, ka mums ari tys nav juozyna. Tei eistyn ir „plyustūša identitate, kas puorsamej atkareibā nu viestejuma i pat spiej puorsavītuot laikā”, kai teik raksteits gruomotys publicitatis materialūs.

Marijis Dzeislys vuordu pyrmūreiz īraudzeju 2016. goda beiguos, kod Latgalīšu kulturys ziņu portalam Lakuga.lv ar itaidu parokstu tyka īsyuteiti dzejūli. Ospruoteigi, satiriski, kas lyka pasavērt iz nūtikšonom latgalīšu kulturā tai kai drupeit nu molys. Tys ruodejuos interesanti i vītā, tok tūlaik naspieju īsadūmuot, ka Marija paliks par lelu vuordu i izkuops uorpus škārsteikla publikaceju. Vidieji reizi godā Dzeislai beja jauna publikaceja Lakugā, kur jei šaļtim dīzgon nakauneigi, tok ni bez īmesļa turpynuoja raksteit par latgaliskom aktualitatem. I tod daguoja tys, kū es sauktu par golvonū pagrīzīņa punktu, – 2020. goda suokumā Dzeisla pīsaregistrēja Facebook. Nui, tycu, ka īprīškejais teikums burtiski varbyut izaklausa smīkleigi, tok ar itū guojīni Marija Dzeisla ar vīnu suovīni nūsuove vasalu boru začu.

Feisbukā Marijis dzejis tematika drupeit puorsameja. Jei nav atsasacejuse nu sova skota iz latgalīšu kulturys nūtikšonom, ari itī dzejūli īkļauti kruojumā. I skaitūt tūs naatrautai nu puorejūs, palīk skaidrys, ka vērtīs iz tūs tik latgaliskajā kontekstā ir daudz par aprūbežuotu. Lai ari nikur nav pagaisuse ironeja i šaļtim paskorbs humors, Dzeislys dzejūļūs niu vaira dominej cytys temys, ar kuruom identificētīs var sevkurs. Tī ir myusu vysu dzeive šudiņ, tī ir myusu vysu sarautuos voi nasarautuos saitis ar sovom saknem, senčim, aizguojušū. I maņ ruodīs, ka Marija daudz vaira roksta par mums, puorejim, nakai par sevi. Kai izdevieju sagataveitajūs materialūs raksteits – eksistencialisms ar latgalisku seju. Kas mes asam i kū mes itymā pasaulī dorom.

Marija par itim div godim feisbukā ir sakruojuse gondreiž 350 draugu. Var jau saceit, ka skaitliski tys nimoz nav tik daudz, tok tūs vydā ir lels skaits kai latgaliskuos kulturys aktivistu, tai ar latvīšu literaturu saisteitu cylvāku. Nazynu, cik daudzus sovam virtualūs draugu lūkam ir pīvīnuojuse Marija, cik daudzi jū, tok itai jei ir palykuse zynoma plašuokam sabīdreibys lūkam. I Dzeislys teksti Facebook laika jūslā storp kaču video i ļaužu karim par aktualitatem pasaulī ir kai kompetu papeiru skaudzē pieški atrosta vēļ naizteita gorduokuo kompeta. Teirs monts.

Marija kaidā nu puors sovu rakstiskūs interveju sacejuse, ka pseidonims jai dūd breiveibys izjiutu raksteit par tū, kū jei grib. Tycu, ka taišni tai ari ir. Tok vēļ naatkluota identitate jū padora daudz interesantuoku. Ka jei raksteitu ar eistū vuordu, tod, īspiejams, jai napīgrīztu viereibu. Cylvākus vylynoj nūslāpumi. I Marija Dzeisla ir nūslāpumaina personeiba, tok reizē ari sovu skaiteituoju uzrunoj personeigi i tīšā, i puornastā nūzeimē.

Vēļ maņ ari ruodīs, ka Marijis Dzeislys eksisteņce sovā ziņā ir ari taida lela mārūga latgalīšu literaturys performance. Nav nūslāpums, ka latgaliski rokstūšī autori daudz stuostejuši par tū, ka latvīšu kulturys medejūs jūs nagryb publicēt. Tok Marija Dzeisla pārņ publicāta i žurnalā „Domuzīme”, i portalā „Punctum”. Kai jai tys izadevs? Nagolvoju iz piļneigu patīseibu, tok maņ ruodīs, ka tys ir tys pats publicitatis efekts. Mariju zyna nu feisbuka, Marija ir nūslāpumaina i interesanta. Saprūtams, nanūlīdzami – Marija ari roksta lobu literaturu. Tok, kai ruoda cytu autoru pīredze, ar tū viņ parosti napīteik. I ruodīs, ka Marijai Dzeislai ir saguojuse vīna nu lobuokūs publicitatis kampaņu latgalīšu literaturys jaunuokūs laiku viesturē. Saprūtams, ka autoram ir juojādz sevi pasnēgt i myusu dīnuos tam napīteik ar izsyuteitu presis relīzi medejim par jaunys gruomotys izdūšonu. Tok, voi Marijai byutu guojs tik saleidzynūši vīnkuoršai, ka jei tekstus publicātu ar sovu vuordu? Maņ ir aizdūmys, ka itū vaicuojumu ar sovu darbeibu rauga aizdūt ari Marija Dzeisla poša.

Dzeisla ir īvāruojama ari ar tū, ka izguojuse nu īrostuo latgalīšu literaturys apbūrtuo lūka „poši roksta-poši izdūd-poši skaita”. Kruojuma „Vysta smierts” izdeviejs ir „Valodu māja”, kas atsarūn Reigā, izdavums ilustrāts ar vuocu fotografis Elenys Helfreihtys fotografejom. Nailgi piec izdūšonys vīnā nu Reigys leluokūs gruomatneicu skotlūgā beja izlykti vysmoz padsmit „Vysta smierts” eksemplari i lels plakats ar vīnu nu kruojuma dzejūļu. Marija ir izalauzuse ļaudīs. Voi jai sekuos ari cyti?

Natradicionals ir ari dzejūļu kruojuma aba dzeislinīka, kai tū sauc izdevieji, formats. Kartona vuokūs salyktys septenis taidys kai būrtneicenis, kas nav ni īsītys, na saskovuotys. „Cik napraktisks i naārts formats!” īsadūmuoju, kod pyrmū reizi izjiemu gruomotu nu īpakuojuma. I iz reizis par itū glupū dūmu pasasmieju – pasauļs tok byutu cīši brīsmeigs, ka vysa literatura byutu praktiska i vysa dzeive ārta.