“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz pastuosteis par naseņ izdūtū dzejneicys Dagnejis kruojumu “Ups, kūki i mes”.

Dagneja, eistajā vuordā Dagneja Dudarjonoka, īprīšk zynoma ari kai Dagneja Bramane latgalīšu literaturā nav skaitoma par debitanti, tok itei ir juos pyrmuo gruomota. Īprīšk Dagnejis dzejūli publicāti vairuokūs kūpkruojumūs i izlasēs. Nu tūs juoizceļ 2016. godā kūpā ar treis cytom latgalīšu dzejneicom Janu Skrivļu-Čeveri, Ligiju Purinašu i Guntu Nagli izdūtais kruojums “Linejis”. Taipat Dagnejis dzeju var atrast ari 2008. godā izguojušajā myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā “Susātivs”, tik tī tei viereigai juomeklej – agrā jauneibā jei publicējuos ar pseidonimu Baiba Zveigule, na sovu eistū vuordu.
Pandemejis laikā Dagneja aktivi sovus dzejūļus publicēja Instagram, tī jai tam sataiseits pat atsevišks konts, kur ik pa laikam vys vēļ pasaruoda ari koč kas jauns. Tys ari beja ceļa suokums iz sova kruojuma izdūšonu – apsajimšona raksteit vaira, kab gols golā saītu gruomota. Niu tei ari ir tykuse da skaiteituoju – nalela formata, ar muokslineicys Danys Vasiļjevys zeimiejumim, kas truopeigi ilustrej Dagnejis dzejūļu temys. Kruojuma redaktore ir literate Vija Laganovska, kura poša īt nu Latgolys, tok da ituo saleidzynūši moz bejuse radzama latgalīšu literaturys lauceņā. Grybātūs cerēt, ka juos sadarbeiba ar latgaliski rokstūšim autorim iz prīšku tik turpynuosīs.


Dagnejis dzeivē nūzeimeiga vīta bejuse kai lauku, tai piļsātys videi, tū jiut ari juos dzejā. Tamā ir daudz dobys i lauku dzeivis realeju, tok natryukst ari piļsātu (Rēzeknis i Daugovpiļs), kuruos nazkod bejušys svareigys, tok niu pasauļs i dzeive puorsamejuse. I tod, dzeivojūt laukūs, īspiejams, juosoka pošai sev, ka ari rokstūt var pīkust vēļ vaira kai māslu tolkā. Kruojumu var uztvert ari kai ceļuojumu pa Latgolu – nu Upeitis i Baļtinovys zīmeļūs da Indrys dīnavydūs. Pa vydu ir Preili ar vyslobuokajim dzeļžu veikalim, Aglyunys Maizis muzeja Vija i Neicgaļa lelais akmiņs. Naiztrukst ari jau na vīna viņ latgalīšu literata dorbūs maneituo sacynuojuma, ka Latgola niu ir cytaižuoka kai nazkod, i tys ir tik normali.


Dagneja daudz roksta par mīlesteibu, sīvītis i veirīša attīceibom. Jei poša sacejuse, ka latgaliski par tū raksteit nav vīgli, jo tryukst vuordu. Latgalīši par taidom lītom narunojūt. Tok Dagnejai tys saīt labi i vīgli – kai dabērt veiram captajam kotletam suoļa vītā cukru vīnā nu dzejūļu. I tod “vīns griudeņš īkryta kuldā/niule mes treis/kvīšu teirumā leiksnā”. Byut dzejneicai i moza bārna mamai nūzeimoj storp luoču iz pologim i ežu iz puorvalkim prasavuošonu izlikt atguodynuojumu kotru dīnu raudzeit pīraksteit pa dzejūļam. Bet cytureiz režims “Natraucēt” ir juoizlīk pošai sev, kab varātu vierzeitīs preteimā jaunam pavasaram, i juoluopej pošai sevi, na pasauli.


Dagnejis dzejā cīši labi sadzeivoj realitate – precizūs vuordūs, bez lelu metaforu i epitetu mežgiņu apraksteita kasdīna – i hiperbolys aba puorspīlejumi, kas šaļtim pa vydu tai īsajauc pieški i nagaideitai. Sābris, kurs naktī dzeivūklī spielej boulingu, papeiru kopuošona klāva restoranam i diskotekys taiseišona kūkim. Natryukst ari vuordu spēļu, kas maņ kai kruojuma korektorei šaļtim lyka sev vaicuot – tai tī eistyn beja dūmuots? Pīmāram, “šmukuokuo aviokatastrofa viestulē”. Taipat atseviškūs dzejūļūs var atrast Dagnejis dzymtajai Vuorkovys izlūksnei rakstureigus vuordus. Te ir “kuo”, na “kai” i “kakis”, na “kačs”.


Kruojuma nūsaukums ir “Ups, kūki i mes”. Tys ir cīši precizi, jo ituos trejadeibys tī natryukst. Ir Dubna, Daugova, Feimanka, ir upe, kurā naktī peilis klīdz i saguojuši zandarti i leini. Ir bārzs kai brats, plievspuorni, kas karinej kūkūs, i vaicuojums, voi kūki redz vaira kai mes.  I ir daudzi “mes”, tok šaļtim ruodīs, ka grybātūs vaira laika ari “es”.