“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Pūlejā izdūtū “700 latgalīšu vuordu vuordineicu, kas taiseita iz Stefanejis Uļanovskys puorsoku pamata”.

Augusta suokuos Viļānūs tyka prezentāta sovā ziņā naparosta gruomota – 700 latgalīšu vuordu vuordineica, kuruos pamatteksts ir angļu volūdā, bet tei izdūta Pūlejā. Gruomotys autore ir Adama Mickeviča Poznanis Universitatis profesore Nikole Naua. Jei, asūt vuocīte piec tauteibys, bet struodojūt Pūlejā par lingvistikys profesori, jau daudzu godu garumā veic pietejumus par latvīšu i latgalīšu volūdys gramatiku, tymā skaitā ir jau īprīšk angļu volūdā izdavuse gruomotu par latgalīšu volūdys gramatiku. Taipat Naua vuocyski tulkoj latvīšu i latgalīšu literaturu, par tū pārņ sajāmuse Latvejis Ministru kabineta Atzineibys rokstu kai vīna nu kulturys nūzaris izcileibom.

Vīnu nu īmesļu, kas pīsaistejs Nikoli Nauu latgalistikai, ir taišni Stefanejis Uļanovskys puorsokys. Pījamu, ka Stefanejis Uļanovskys vuords “Kolnasātys” klauseituojim varātu byut pazeistams voi vysmoz dzierdāts. Jei beja pūļu etnografe, kas 19. godu symta beiguos Viļānu pusē savuoce folklorys materialu, kas ir cīši nūzeimeigs folklorys i latgalīšu volūdys izpietei. Uļanovskys dorbs “Pūļu Inflantejis latvīši, it seviški Rēzeknis apriņka Viļānu pogostā” sastuov nu vairuoku daļu i atkluoj tuo laika Latgolys vidīnis ļaužu materialuos i namaterialuos kulturys raksturuojumu, īpazeistynoj ar Latgolys zemnīku sātu i jim pošim – volūdu, īrodumim, raksturu, sātys parādu i svātku svieteišonu, ticiejumim i laika vāruojumim. Tymā var puorskaiteit ari tautysdzīsmis, parunys, meiklis, teikys, puorsokys i jūku stuosteņus. Etnografis pietejums pyrmūreiz izguoja 19. godu symta 90. godūs Pūlejā, Krakovys Zynuotņu akademejis Antropologejis komisejis specializātajā rokstu kruojumā i ir nūzeimeigs kai Latvejis, tai Pūlejis kontekstā.  Latvejā vaira par Uļanovskys padareitū izzynuoja piec tuo, kod 2011. godā izguoja juos jau pīmynātuo dorba faksimilizdavums. Ari tod tuo pyrmuo daļa – etnografiskais tāluojums – vystik beja daīmams viņ pūļu volūdā, cikom 2017. godā tyka izdūts tuo tulkuojums latvīšu literarajā volūdā. Stefanejis Uļanovskys dorbs vysplašuok teik popularizāts Viļānūs, kur jei ari dorbuojusēs – Viļānu nūvodpietnīceibys muzejā apsaverama nalela jai veļteita ekspoziceja. Nūtykušys ari ekspedicejis, kur raudzeits dūtīs pa Uļanovskys pādim myusu dīnuos.

Profesore Nikole Naua sovā pietnīcyskajā dorbā vysvaira pīsavārsuse taišni Uļanovskys pīraksteitajom 53 puorsokom, kam tuos ir eipaši vierteigs materials latgalīšu volūdys izpietei. Puorsokys atspīgeļoj dzeivu kasdīnys volūdu, boguotu leksiku i ari vuordus, kuri vaira nav voi reši atrūnami Viļānu pusis latgalīšu vuordu kruojumā. Kaidi tī varātu byut? Pīmāram, “pokoja” ir “ustoba”; “iztiļt” ir “pacīst, izturēt”; “blyugžētīs” ir “nūkrist”, “svisneit” ir “sviļpuot”, “morkotns” ir “skumeigs”.

Jaunajā vuordineicā ir 700 škierkļu. Kotrs nu tūs ītver škierkļa vuordu pamatformā, myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys ortografejā, tok saglobojūt Viļānu izlūksnis sovpateibys; atbiļsmi myusu dīnu latvīšu literarajā volūdā; tulkuojumu pūļu volūdā, kai dūts Uļanovskys tekstu tulkuojumā, i angļu volūdā, kai ari pīmāru voi vairuokus pīmārus nu teksta. Tū papyldynoj ari morfologiska i leksikografiska analize. Vuordineicys elektroniskuo verseja bez moksys atrūnama škārsteiklā i breivi daīmama sevkuram interesentam.

Profesoris Nikolis Nauys dorbs kuortejū reizi pīruoda, ka latgalīšu volūda ir interesanta ari pietnīkim uorpus Latvejis, i publikaceja angļu volūdā ļaun ar tū īpasazeit ari storptautyskai auditorejai.